PIESLĒDZIES E-KLASEI

Pirmdiena, 2024. gada 22. aprīlis

Armanda, Armands

8622.jpeg
Foto: dolgachov / 123RF
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) domes sēdē kritizēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieeju pedagogu atalgojuma modeļa izstrādē.

Domes sēdē, uz kuru bija uzaicināta arī izglītības ministre Mārīte Seile, LPS kritizēja ministriju par iepriekš doto solījumu nepildīšanu saistībā ar izglītības finansēšanu, piemēram, par motivējošu atalgojumu pedagogiem, par pirmsskolas pedagogu finansēšanu, paužot viedokli, ka ministrija rīkojoties aplami. Solījumi neesot tikuši pildīti un tā vietā skanot tikai aizbildināšanās - nav naudas, jāievēro fiskālā disciplīna un citi iemesli, sūrojās LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.

A.Jaunsleinis uzskata, ka problēmas ar pedagogu atalgojuma modeli ir tāpēc, ka tas ticis veidots aplami - izejot no naudas summas, kurā jāiekļaujas. A.Jaunsleinis gribētu, lai darbs notiktu pretēji - tiktu izveidots modelis un tad tiktu aprēķināts, cik izmaksās tā ieviešana. Gadījumā, ja līdzekļu nepietiek, tad modelis būtu jāievieš pakāpeniski, ņemot vērā pieejamā finansējuma apjomu. "Ja mēģināsim veidot modeli, izejot no naudas, nekas nesanāks. Modelis būs samocīts," teica LPS vadītājs.

LPS uzskata, ka, izstrādājot jauno samaksas modeli, nav ņemta vērā tā ietekme uz pašvaldību budžetu - šādam aprēķinam bija jābūt un tas bija jāpievieno dokumentu paketei. Tāpat organizācija uzskata, ka algu noteikšanai ir jābūt elastīgai, proti, skolas direktoram ir jābūt tiesībām diferencēt atalgojumu. Piemēram, nosakot zemāko un augstāko atalgojuma likmi, skolas direktoram būtu iespēja motivēt labākos un talantīgākos skolotājus, diferencēt atalgojumu starp jaunajiem skolotājiem, pieredzējušajiem un tādiem, kas ir ieguvuši lielu autoritāti skolēnu vidū, informē ziņu aģentūra LETA.

Ministre LPS domes sēdes dalībniekus iepazīstināja ar dažādiem statistikas datiem par skolēnu sasniegumiem, algu apmēriem skolās un citiem rādītājiem. Viņa atgādināja par izglītības mērķiem, tostarp kvalitatīvu pedagogu profesionālo pilnveidi, konkurētspējīgu atalgojumu un citiem. Tāpat ministre atgādināja, ka izaicinājums, sakārtojot pedagogu atalgojumu sistēmu, ir dramatisks - sakārtot nesakārtotu sistēmu ar vienu gājienu un padarīt to ideālu. Atalgojuma modelis ir tikai viens solis sistēmas sakārtošanā, uzsvēra ministre.

Apmeklējot reģionus, M. Seilei dažkārt ir nācies sastapties ar skolotāju atbildi "Kā maksā, tā strādāju", tāpēc ar izmaiņām pedagogu atalgojumā IZM cer mainīt šādu attieksmi. M. Seile uzsvēra, ka nereti skolotājs ir svarīgāks par vecākiem, jo īpaši lauku reģionos, un nav tikai persona, kas atnāk un novada skolēniem stundu.

Nepieciešamais finansējums modeļa ieviešanai gadā ir 31,43 miljoni eiro. Ja IZM prasīs vēl vairāk, tā var palikt vispār bez finansējuma, uzsvēra ministre.

Pašvaldību pārstāvji vērsa uzmanību, ka ne jau skolotāja atalgojums ir pats svarīgākais, bet gan bērns. Ņemot vērā, ka bērnu ir maz, ir cītīgi jādomā, kā viņus izaudzināt par tādiem cilvēkiem, kādus valsts grib redzēt savus pilsoņus. Daudzi pašvaldību darbinieki pašreizējo situāciju izglītības sistēmā vērtēja kā drūmu, kas esot viens no iemesliem, kāpēc Latviju pamet tik daudzi iedzīvotāji.