PIESLĒDZIES E-KLASEI

Svētdiena, 2024. gada 21. aprīlis

Anastasija, Marģers

10978.jpeg
Foto: hipproductions / 123RF
Lietuvā vispārējās aizsardzības rezerves būtu jāsāk gatavot arī skolās un augstskolās, iesaistot militārajā apmācībā arī meitenes.

Tā paziņojis Seima Kultūras komitejas priekšsēdētājs, valdošās Zemnieku un zaļo savienības līderis Ramūns Karbauskis, informē aģentūra LETA.

Šo ideju, rosināt no 2018.gada sākt vispārējas militārās apmācības pilotprojektu skolās un augstskolās, viņš izklāstījis komitejas sēdē, kurā tika apspriests jaunais Nacionālās drošības stratēģijas projekts.

Pēc R.Karbauska teiktā, ieviest vispārējo militāro apmācību vienlaikus visā valstī nebūtu iespējams, bet pilotprojektam sākumā varētu izraudzīties vairākas skolas kādā vienā pašvaldībā un vienu universitāti.

"Būtu jāapsver vispārēja rezervju gatavošana, bet šī doma jāpaskaidro sīkāk. Mūsuprāt, augstskolās, tehnikumos, visur, varētu izveidot katedras, kas gatavotu rezervistus - protams, ne jau virsniekus, varbūt nedaudz citā līmenī nekā tos, kuri tiek iesaukti [obligātajā dienestā], bet tā būtu vispārēja apmācība puišiem un meitenēm," viņa skaidrojumu citē portāls "15min.lt". "Proti, ja cilvēks ietu studēt, tā būtu integrēta studiju programmā. Tas, [lai rezervju gatavošana būtu vispārēja], tiktu panākts tādējādi, ka tas, kurš mācās, tiktu apmācīts studiju laikā, bet tas, kurš neiet mācīties, - iesaukts dienestā."

R.Karbauskis gan atzinis, ka šādi izglītības iestādēs sagatavoti rezervisti nebūtu tikpat labi apmācīti, kā tie jaunieši, kas deviņus mēnešus pavadījuši obligātajā karadienestā.

"Taču jaunieši - gan meitenes, gan puiši - apgūtu pamatzināšanas, viņi zinātu, ko darīt, ja rastos kaut kādi apdraudējumi, pēc kāda laika viņus varētu iesaukt uz nometnēm. Noteiktu problēmu gadījumā viņiem varētu dot rokās ieroci un viņi zinātu, ko ar to darīt. Pašreizējā situācijā mūsu jauniešiem trūkst pat saprašanas, kas tas ierocis tāds ir, - tikai tik, cik no datorspēlēm," viņš sacījis.

Zaļzemnieku līderis atzinis par apspriešanas vērtu arī Lietuvas autopārvadātāju asociācijas "Linava" piedāvājumu obligātā dienesta karavīrus apmācīt vadīt kravas automobili, lai viņi dienestu varētu beigt ar C kategorijas autovadītāja apliecību. Līdz ar to daļa jauniešu būtu ieguvuši amatu un pēc dienesta varētu vieglāk atrast darbu.

Šobrīd Lietuvā obligātajā karadienestā iesauc jauniešus vecumā no 19 līdz 26 gadiem. Gada laikā tiek iesaukti ne vairāk kā 3500-4000 jauniešu.

R.Karbauskis arī ierosinājis vispārizglītojošajās skolās ieviest patriotisko audzināšanu. Pēc viņa teiktā, šīs stundas varētu vadīt īpaši apmācīti rezerves virsnieki.

"Ir tādas skolas, kur skolotāju vīriešu vispār nav. Ja tur parādītos bijušie virsnieki, kas īpašos kursos tiktu sagatavoti darbam ar bērniem, tas ļoti nāktu par labu patriotiskajai audzināšanai," izteicies Seima Kultūras komitejas priekšsēdētājs.

R.Karbauskis noraidījis paralēles ar obligāto militāro mācību padomju laika skolās, piebilzdams, ka diez vai skolēniem būtu jāmāca šaut vai izjaukt un atkal salikt ieročus. Viņaprāt, pietiktu, ja skolēni apmeklētu armijas vienības un tiktos ar kareivjiem.

Tikmēr opozīcijā esošās "Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu" deputāts Vītauts Juozapaitis paudis izbrīnu, ka Kultūras komitejas priekšsēdētājs ar šādu ierosinājumu nācis klajā bez apspriešanās ar Seima Izglītības un zinātnes komiteju un Nacionālās drošības un aizsardzības komiteju.

Zaļzemnieku līderis savukārt uzsvēris, ka šī ideja nav jauna, tā ierakstīta viņa partijas programmā. Vienlaikus viņš atzinis, ka tās īstenošanai būtu vajadzīgas sīkākas diskusijas.