PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 24. maijs

Ilvija, Marlēna, Ziedone

11006.jpeg
Foto: dotshock / 123RF
Lietuvas prezidente gatavojas rosināt likuma grozījumus, kas paredz, ka skolu vadītāji nedrīkst atrasties vienā amatā ilgāk nekā divus piecu gadu pilnvaru termiņus.

Šo izglītības likuma grozījumu mērķis būs "nodrošināt caurskatāmāku un efektīvāku izglītības iestāžu pārvaldi, palielināt to vadītāju atbildību un stiprināt skolu pašpārvaldi", žurnālistiem ceturtdien pēc prezidentes tikšanās ar Izglītības un zinātnes ministrijas, Seima, Pašvaldību asociācijas un skolēnu pārstāvjiem pastāstījusi Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites padomniece izglītības jautājumos Saule Mačukaite-Žviniene.

Pēc viņas teiktā, šie grozījumi paredz ierobežot laiku, kādu viens cilvēks drīkst vadīt vienu izglītības iestādi, kā arī rīkot ikgadēju skolu vadītāju atestāciju. Skolas vadītāja reputācijai būtu jābūt nevainojamai, bet vadītājs, kas divus gadus pēc kārtas atestācijā saņemtu negatīvu vērtējumu, tiktu atbrīvots no amata.

Paredzēts arī, ka skolu vadītāju atlases komisijā nedrīkstēs darboties ne politiķi, ne politiķu iecelti ierēdņi. Tajās būs jābūt pārstāvētiem skolēnu vecākiem un sociālajiem partneriem ar nevainojamu reputāciju.

Politiķi nedrīkstēs būt arī skolu padomju locekļi. Šajās padomēs jādarbojas skolēnu, skolotāju, vecāku un vietējo kopienu pārstāvjiem ar nevainojamu reputāciju.

Jaunā Lietuvas izglītības un zinātnes ministre Jurgita Petrauskiene prezidentes ierosinājumus atbalstījusi, norādot, ka ir ļoti svarīgi, lai augstas prasības tiek izvirzītas ne tikai izglītības sistēmai un skolām, bet arī to vadītājiem.

Skolu vadītāju pilnvaru termiņu ierobežošanu atbalstījis arī premjerministrs Sauļus Skvernelis.

Seima Izglītības un zinātnes komitejas priekšsēdētājs Euģēnijs Jovaiša izteicies, ka valdošās koalīcijas lielākajai partijai - Lietuvas zemnieku un zaļo savienībai - būtu jāapsver iespēja ik pēc pieciem gadiem rīkot konkursus uz skolotāja amatu līdzīgi tam, kā tiek darīts augstskolās, informē aģentūra LETA.

Tikmēr Lietuvas pašvaldību asociācijas direktore, kādreizējā izglītības un zinātnes ministre Roma Žakaitiene uzsvērusi, ka, ieviešot skolu vadītāju pilnvaru termiņu ierobežojumus, vienlaikus jāgādā par šā amata pievilcības vairošanu, jo citādi šobrīd dažās pašvaldībās uz to vispār neatrodas neviens pretendents.

"Cerēsim, ka šīs pārmaiņas dos ne tikai kvalitāti, bet tiks padomāts arī par skolas vadītāja statusu, garantijām, darba samaksu - lai tas tiešām būtu darbs, ko cilvēki gribētu, un lai konkursos uzvarētu paši labākie," viņa norādījusi.

Savukārt Lietuvas Skolēnu savienības prezidenta pienākumu izpildītāja Dovile Biķelīte izteikusi cerību, ka prezidentes rosinātie grozījumi pamudinās skolu vadītājus lielāku uzmanību pievērst ne tikai akadēmiskajiem sasniegumiem, bet arī emocionālajam klimatam skolā, kas būtiski ietekmē arī sekmes.

Emocionālā vide skolā ir viens no skolu vadītāju atestācijas kritērijiem, ko aizvadītā gada nogalē ieviesa jaunā ministre.