Izglītības ministrijas dati liecina, ka streikā piedalās 233 izglītības iestādes 43 valsts pašvaldībās. Streiks norisinās 201 vispārizglītojošajā skolā, 30 pirmsskolas izglītības iestādēs un divās neformālās izglītības iestādēs. Lietuvā kopumā ir vairāk nekā 2000 skolu un bērnudārzu.

Lai gan valdība cerēja pirmdien sarunās ar arodbiedrībām panākt vienošanos par streika pārtraukšanu, tomēr tas nav izdevies un viena daļa skolotāju gatavojas streikot vismaz līdz trešdienai, bet citi gatavi streiku turpināt pat vairākas nedēļas, pieprasot algas palielinājumu.

Lietuvas Vecāku forums skolotāju streiku atbalsta kā likumīgu protesta formu, tikmēr Skolēnu parlamenta pārstāvji izteikušies, ka domstarpībām būtu jāmeklē diplomātisks risinājums.

Skolotāji pieprasa, lai no septembra Lietuvā sāktu īstenot pedagogu algas paaugstināšanas programmu, kā arī tiktu likvidētas tā dēvētās algu koeficientu šķēres, kuras ieviesa finanšu krīzes laikā un kuras, kā apgalvo arodbiedrības, izglītības sistēmas darbiniekiem ļauj par vienu un to pašu darbu saņemt atšķirīgu atalgojumu.

Kā pēc sarunām atzinis Lietuvas valdības vicekanclers Rimants Vaitkus, skolotāju prasības izpildīt ir ļoti grūti, jo līdz ar to varētu nākties pārskatīt budžetu, bet tā jau ir Seima, nevis valdības prerogatīva. "Izvirzīsim šo jautājumu politiskajā padomē, diskutēsim augstākajā līmenī," viņš piebildis.

Kā pastāstījusi Lietuvas izglītības un zinātnes viceministre Genoveita Krasauskiene, sarunās nav izdevies vienoties par arodbiedrību prasību jau no septembra likvidēt algu koeficientu šķēres. Sarunas par šo jautājumu atliktas līdz trešdienai, bet ministrija cer arodbiedrības pārliecināt, ka šobrīd tam nepieciešamos līdzekļus nav iespējams atrast.

Lietuvas izglītības iestāžu arodbiedrības vadītājs Euģēnijs Jesins norādījis, ka tieši šis punkts ir ļoti būtisks, savukārt Lietuvas Izglītības darbinieku arodbiedrības vadītājs Andrjus Navicks paziņojis, ka streiku nāksies turpināt līdz Seima pavasara sesijai, kas sāksies 10.martā, ja jau valdība nav pilnvarota šo jautājumu risināt.

Tikmēr Lietuvas Vecāku foruma priekšsēdētājs Audrjus Murausks atzinis, ka streiks sagādā skolēnu vecākiem ne mazumu neērtību. "Tomēr mēs nevaram neatbalstīt pedagogus jau tādēļ vien, ka skolotāju arodbiedrības šos jautājumus izvirza jau ne pirmo gadu, taču joprojām nav uzklausītas," viņš uzsvēris, piebilstot, ka vecākiem būtu jāsolidarizējas ar skolotājiem un jāmeklē iespējas, kā šai laikā nodarbināt bērnus.

Pēc A.Murauska teiktā, skolotāju streiks uzskatāms par likumīgu protesta formu, jo visas iespējas jau izmantotas, un vecāki apzinās, ka, vēloties saņemt kvalitatīvus izglītības pakalpojumus, jāpaaugstina arī skolotāju algas.

"Finansējums nesasniedz pat 4,3% iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr pirms krīzes tas bija 6%, un arī ES vidējais rādītājs ir 6%. Tas skaidri apliecina, ka pašreizējā valdība izglītību neuzskata par prioritāti," viņš spriedis.

Vienlaikus gan Lietuvas Vecāku foruma vadītājs uzskata, ka paaugstināt visiem skolotājiem algas vienādā mērā būtu "ekonomiski neizdevīgi un neefektīvi". Kā iespējamu risinājumu viņš ierosinājis izglītības iestādēs veidot prēmiju fondus, ļaujot "pašai skolas kopienai noteikt, kurus skolotājus papildus finansēt no šī fonda".

Tikmēr Lietuvas Skolēnu parlamenta priekšsēdētāja Indre Pabijonavičūte streiku vērtējusi skeptiski, uzskatot, ka valdību tas reāli neietekmēs, bet cietīs skolēni, kam vēlāk būs jāsasteidz mācīšanās, lai panāktu iekavēto.

"Mēs saprotam skolotājus, ka darba samaksa ir svarīga, ka tā ir viena no galvenajām motivācijām strādāt. Taču šis streiks, manuprāt, neskars ministriju, bet pirmām kārtām skolēnus. Skolotājiem būtu jāpaliek solīdiem un jāparāda, kā problēmas risināt ar diplomātiskiem līdzekļiem," viņa sacījusi.

Vecāku foruma ideju par prēmiju fondiem I.Pabijonavičūte atzinusi par "diezgan loģisku", tomēr tas, vai skolēnu parlaments šo domu atbalstītu, pēc viņas teiktā, būtu atkarīgs no reālajām tās īstenošanas metodēm un juridiskajām iespējām, informē ziņu aģentūra LETA.

Skolotāju algas Lietuvā ir nedaudz paaugstinātas kopš šā gada 1.janvāra. Turklāt Izglītības un zinātnes ministrija ir piedāvājusi skolotāju algu paaugstināšanas programmu, kura izstrādāta pieciem gadiem.

Lietuvas Statistikas departamenta dati liecina, ka vidējā skolotāju alga Lietuvā pirms nodokļu nomaksas ir 823,4 eiro mēnesī. Vienlaikus trešdaļa skolotāju nestrādā pilnu slodzi, bet apmēram desmitajai daļai skolotāju slodze ir mazāka par deviņām stundām.