PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2024. gada 22. jūnijs

Laimdots, Laimiņš, Ludmila

achievement-agreement-arms-1068523.jpg
Foto: Publicitātes foto
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) konceptuāli atbalsta iecerēto izglītības reformu, jo tā nostiprinās mūsdienīgu skolēnu informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) prasmju un datorikas apguvi visā pamatskolas posmā, informēja LIKTA ģenerāldirektors Andris Melnūdris.

Iecerēto izglītības reformu paredz Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem".

A. Melnūdris uzskata, ka jaunais saturs ietver iepriekšējos gados aizsākto virzienu mācību pieejas pilnveidošanai dabaszinātņu jomā. "Ņemot vērā, ka digitālas prasmes jauniešu konkurētspējai ir tik pat svarīgas kā prasme lasīt un rakstīt, pozitīvi, ka jaunā mācību satura piedāvājumā ir iekļauta arī tehnoloģiju joma, kurā ir vairāki satura bloki, tajā skaitā inženierzinātnes un datorika, kas atbilstoši skolēnu vecumam un izglītības iestādes īstenotajai izglītības programmai mācāmi jomas ietvaros vai kā atsevišķi mācību priekšmeti," sacīja A. Melnūdris.

Viņaprāt, pamatizglītības standarts papildināts ar caurviju prasmēm un viena no tām ir digitālā pratība, kas virza skolēnu atbildīgi un efektīvi izmantot digitālās tehnoloģijas zināšanu ieguvei, jauna satura radīšanai, satura koplietošanai un komunikācijai, kritiski un konstruktīvi izvērtēt tehnoloģiju un mediju lomu sabiedrībā. "LIKTA veiktā skolotāju aptauja liecina par to, ka datorika skolēniem palīdz sekmīgāk apgūt arī citus mācību priekšmetus. Tādēļ ceram, ka skolas izmantos iespēju variēt stundu skaitu tehnoloģiju jomā, pievienojot stundu skaitu datorikā, jo īpaši runājot par 1.-3. klašu grupu," skaidroja LIKTA ģenerāldirektors.

A. Melnūdris uzsvēra - neskatoties uz to, ka studējošo skaits arvien pieaug, studijas pabeidz apmēram 40% no kopējā studentu skaita, bet darba tirgū nonāk pat vēl mazāk studijas sākušo. Viņš skaidroja ka viens no iemesliem ir nepietiekamas matemātikas zināšanas, jo IKT nozare balstās uz eksaktajām zinātnēm un strukturētu domāšanu.

"Mūsdienās, kad dati ir valstu ekonomiku jaunā degviela, visā pasaulē ir nepieciešami speciālisti, kuri ir spējīgi analizēt liela apjoma datus un atrast sakarības tajos, un jaunais mācību saturs ir labs priekšnoteikums šādu profesionāļu sagatavošanai. Eiropas Komisija vērtē, ka tieši datu ekonomika būs tā, kas tuvākajos gados radīs ievērojamas izmaiņas darba tirgū," teica A. Melnūdris.

Kā ziņots, otrdien Ministru kabinets lems par jaunā pamatizglītības standarta apstiprināšanu, liecina valdības darbakārtība.

Kā uzsvēra Izglītības un zinātnes ministrijā, jaunais pamatizglītības saturs veidots ar līdz šim plašāko pedagogu iesaisti. Tā izstrādē un pilnveidē dažādā veidā un apmērā iesaistījušies apmēram 300 praktizējošu Latvijas pedagogu, augstskolu mācībspēku, bet jaunā mācību satura un pieejas aprobācijā un pilnveidē - vairāk nekā 100 pilotskolu.

Tāpat jaunais pamatizglītības standarts izglītības iestādēm dos lielāku brīvību mācību procesa organizēšanā. Jaunā satura mērķis visās izglītības pakāpēs ir izglītība mūsdienīgai lietpratībai, lai cilvēki ne tikai zina faktus, bet arī prot pielietot zināšanas, informē aģentūra LETA. Sākot darbu ar saturu, tā autori vadījušies pēc principa, kādus vēlamies redzēt Latvijas nākotnes cilvēkus, secinot, ka tiem atbildīgiem sabiedrības locekļiem, radošiem darītājiem un lietpratējiem izaugsmē. Kopējā iezīme visos satura dokumentos ir vispusīgi attīstīts skolēns, kas ir ieinteresēts paša attīstībā, mācās ar prieku un interesi, ir sociāli atbildīgs, ar iniciatīvu apveltīts un Latvijas patriots.

Jaunā mācību satura pakāpeniska ieviešana skolās sāksies no 2020.gada 1.septembra.