PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2024. gada 28. marts

Ginta, Gunda, Gunta

9137.jpeg
Foto: racorn / 123RF
Spriežot par ideju noteikt minimālo skolēnu skaitu arī pamatskolās, atkal tiek runāts tikai par finansiālajiem ieguvumiem.

Tā uzsver Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) eksperte vispārējās izglītības jautājumos Irina Avdejeva, informē ziņu aģentūra LETA.

"Nosakot skolēnu skaitu klasē, netiks celta izglītības kvalitāte, kā arī veicināta pieejamība," sacīja I.Avdejeva.

Izmaiņas valsts līmenī ir jāveic plānveidīgi, un tām jābūt izdiskutētām un pamatotām. Ar paziņojumiem par minimālā skolēnu skaita noteikšanu arī pamatskolas posmā tiek veicināts lieks satraukums un neizpratne par izglītības ieguves iespējām, pieejamību skolēniem, vecākiem un pedagogiem, uzskata eksperte, piebilstot, ka par to netiek runāts nevienā plānošanas dokumentā.

LIZDA uzskata, ka jānodrošina efektīva Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā esošo resursu pārvaldība un caurskatāmība. "Nav skaidrs, kur paliek līdzekļi no reorganizētajām un slēgtajām izglītības iestādēm," uzsvēra I.Avdejeva.

LIZDA vairākkārt uzsvērusi, ka, mehāniski slēdzot skolas, vadoties tikai pēc skolēnu skaita klasē, neizvērtējot izglītības kvalitāti skolā, infrastruktūru, ceļu kvalitāti, ceļā pavadīto laiku, demogrāfisko situāciju, reģiona attīstības stratēģiju, nav iespējams celt izglītības kvalitāti, atgādināja arodbiedrības pārstāve.

I.Avdejeva uzsvēra, ka šādā veidā tiek pretnostatīta izglītības kvalitāte, pieejamība pret finanšu ieguvumiem. Pastāv risks, ka trūcīgie un maznodrošinātie jaunieši var neturpināt mācības.