PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2024. gada 28. marts

Ginta, Gunda, Gunta

7947.jpeg
Foto: Ernests Dinka / Saeimas Kanceleja
Atskatoties uz 2015. gadā paveikto, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile preses konferencē atzina, ka Latvijai vēl ir, uz ko tiekties. 

“Latvijas izglītības sistēma ir stabili laba. Vai mums ar to pietiek? Latvijai vajag vairāk izcilības!” sacīja M. Seile, uzsverot, ka, lai arī Latvijas iedzīvotāju vērtējums par valsts izglītību ir uzlabojies, taču ar to vien nepietiek.

Ministre uzskaitīja vairākas problēmas izglītības sistēmā, kas pašlaik ir sevišķi aktuālas. 

Pirmā problēma ir izglītības kvalitāte lauku skolās, kas kopumā ir zemāka nekā pilsētu izglītības iestādēs. M. Seile gan atgādināja, ka arī lauku skolās ir vairākas augsta līmeņa skolas. Otra problēma saistīta ar dzimumu nevienlīdzību – zēnu mācību sasniegumi kopumā ir zemāki nekā meiteņu. “Latvijā ir ļoti stipras meitenes un sievietes, bet mums ir jāstiprina puiši,” norādīja ministre.

Trešā problēma – sekmes ir sliktākas tiem bērniem, kuri nāk no mazāk turīgām ģimenēm. Turklāt skolēnu mācību sasniegumu atšķirība atkarībā no ģimenes sociālekonomiskā stāvokļa palielinās.

Tāpat būtu jārisina vēl viena nepatīkama tendence – Latvijā jauniešiem nav pietiekami liela interese par eksaktajiem mācību priekšmetiem. Ievērojami mazāk vidusskolas absolventu, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, izvēlas studēt dabas zinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas programmas. Latvijā eksaktās studijas izvēlas vien 19,9 procenti skolu absolventu, kamēr Eiropas Savienībā vidēji – 25,6 procenti, bet Vācijā pat 32,1 procents.

Diemžēl ES inovāciju jomā Latvija ir pirmspēdējā pozīcijā – ierindojoties starp Bulgāriju un Rumāniju.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile trīs mēnešu paveikto darbu saraksta augšgalā akcentē jauno pedagogu algu un augstākās izglītības finansēšanas modeļu aprobāciju un ieviešanu, papildu naudas piešķiršanu zinātnei un sporta treneru algām.