Pie šāda secinājuma Tiesībsarga birojs nonācis pēc Latvijas mazākumtautību skolu monitoringa, kurā 49 skolās visā Latvijā tika monitorētas 215 mācību stundas, vēsta ziņu porāls TVNET.

Birojs konstatēja, ka septiņos gadījumos skolotāji nespēja atbildēt uz diviem vienkāršiem jautājumiem valsts valodā par mācību stundas pasniegšanas valodu. Par to Tiesībsarga birojs iesniedza informāciju Valsts valodas centram (VVC), kurš veica valsts valodas prasmes pārbaudi šiem septiņiem skolotājiem. VVC sešos gadījumos konstatēja, ka valsts valodas prasme ir nepietiekama, septītais skolotājs nebija uz vietas, tamdēļ nevarēja veikst pārbaudi. Visi šie skolotāji strādā Rīgas skolās.

"Tas satraukums mums ir par to, ka, pirmkārt, ja skolotājs pats nepārvalda, kā viņš var iemācīt," teica R. Siliņa, norādot, ka otrkārt, tika veikts pētījums, kurā liels procents vecāku atzina, ka viņu valodas prasme ir nepietiekama un viņi nevar palīdzēt bērnam skolas mācībās.

"Ja vecāks pats nepārvalda valsts valodu pietiekamā līmenī un ja vēl skolotājs trāpās tieši tāds pats, tad tam bērnam ir ļoti, ļoti grūti to priekšmetu apgūt, tādēļ ir tas svarīgais jautājums, lai skolotāju zināšanas būtu pietiekamas," viņa paskaidroja, norādot, ka bija skolas, kas godīgi atzina, ka ir problēmas ar valsts valodu, jo skolotāji kursus izgājuši pieteikami sen un būtu nepieciešams, lai šie kursi būtu regulāri.

"Un nevis tikai tādi, kur māca vārdiņus, bet kursi konkrētajā priekšmetā, lai skolotājs šo terminoloģiju lietotu pareizi," viņa paskaidroja, piebilstot, ka šādus kursus skolotājiem vajadzētu iziet regulāri. "Valstij būtu pienākums sekmēt skolotāju kvalitāti un valsts valodas prasmi."