PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2024. gada 05. marts

Aurora, Austra

6243.jpeg
Foto: nyul / 123RF
Pēc latviešu valodas kursiem lielākais pieprasījums - 22% no visiem pieteikumiem - ir no mazākumtautību skolu bioloģijas, fizikas, ķīmijas, ģeogrāfijas un dabaszinību skolotājiem.

Par to Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē pastāstīja pašvaldības Izglītības pārvaldes direktors Ivars Balamovskis.

Tāpat liela interese par kursiem ir no ekonomikas, ētikas, sociālo zinību, Latvijas un pasaules vēstures, matemātikas un citu priekšmetu pedagogiem. Deputāti departamenta pārstāvjus bija aicinājuši uz sēdi, lai iegūtu informāciju par to, kā Rīgas izglītības iestādes gatavojas pārejai uz mācībām latviešu valodā.

I.Balamovskis pastāstīja, ka līdz šim, lai skolas sagatavotos pārejai uz mācībām latviešu valodā, pašvaldība atvēlējusi 60 000 eiro vidējās izglītības pedagogu profesionālajai pilnveidei. Arī projektu konkursā "Latviešu valodas zināšanu pilnveidošana profesionālo pienākumu veikšanai" iegūts finansējums divu projektu īstenošanai. Šī konkursa mērķis bija atbalstīt projektus, kas nodrošina latviešu valodas pilnveidošanas kursu organizēšanu noteiktām mērķa grupām Rīgā, kas šogad esot aptuveni 500 Rīgas skolu pedagogi, kuri īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas.

Tāpat pašvaldība esot organizējusi bilingvālās izglītības konferenci, kur piedalījās mazākumtautību skolu direktori, vietnieki un pedagogi, lai runātu par skolu pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā un pārmaiņu īstenošanu skolās. Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā un Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā darbojas arī bilingvālās izglītības centri, kuri jau tagad sniedzot metodisko atbalstu pārējo skolu pedagogiem.

Pie gatavošanās darbiem I.Balamovskis uzskaitīja arī sadarbību ar Latviešu valodas aģentūru, kura uzsākusi projektu, kas sniegs iespēju 8000 pedagogiem pilnveidoties dažādās aktivitātēs, piemēram, latviešu valodas apguvē, mācību līdzekļu izstrādē un citās.

Lai veicinātu latviešu valodas apguvi mazākumtautību skolu skolēnu vidū, būtu nepieciešams pakāpeniski, vēl pirms likumā noteiktajiem termiņiem, palielināt latviešu valodas lietojumu mācību stundās, pagarinātajās dienas grupās, konsultācijās, kā arī fakultatīvajās nodarbībās, šāds viedoklis izskanēja sanāksmē.

I.Balamovskis gan norādīja, ka pāreja notiks pakāpeniski - tieši tā, kā likums paredz, un 2018./2019.mācību gadā ievērojamas izmaiņas vēl plānojamas nav. Viņš neslēpa, ka būtu vēlējies, lai pāreja būtu bijusi vēl pakāpeniskāka.

Kā ziņots, Saeima ir pieņēmusi grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.

Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā - tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā.

No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus), informē aģentūra LETA.

Gadu vēlāk - no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).