PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2025. gada 06. maijs

Didzis, Gaidis

6567.jpeg
Foto: meanev / 123RF
Joprojām tiek meklēti risinājumi, ko skolām darīt ar agresīvajiem bērniem. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izteikto priekšlikumu uz laiku liegt šādiem skolēniem apmeklēt mācību iestādi speciālisti noraida kā neefektīvu.

Viņi uzskata: pirmām kārtām jānodrošina visas skolas ar sociālajiem pedagogiem un psihologiem, ja iespējams – arī bērnudārzus, vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

IZM sola salikt visu pa plauktiem līdz martam, kad tiks izstrādāti grozījumi noteikumos par izglītojamo drošību skolās. Šajā nolūkā Latvijas Skolu psihologu asociācija (LSPA) ministrijas uzdevumā veikusi pētījumu par korekcijas sistēmas izveidi "bērniem ar agresīvas uzvedības traucējumiem", apkopojot vairāku valstu pieredzi.

LSPA vadītāja Iveta Grāvīte, analizējot citu valstu pieredzi, uzsver, ka skolēnu izslēgšana no skolas (kaut uz laiku) pieļauta kā galējais solis. Piemēram, Kanādā šādā gadījumā bērns tiek nodots vecāku atbildībā un zinības viņam jāapgūst mājās eformātā, bet Polijā viņš nonāk dienas centrā, kas nodarbojas ar agresīvo skolēnu psiholoģisko, sociālo un veselības rehabilitāciju. I. Grāvīte ir pārliecināta: pirms mainīt apmācības formu, jāveic "liels darbs" un jāizmēģina citas iespējas, kā arī jātiek skaidrībā par šādas uzvedības iemesliem: vai tā ir pedagoģiskā visatļautība, vai psihiskās veselības traucējumi. Ja tā ir tikai slikta uzvedība, tad ir atrodamas daudz mīkstākas formas, piemēram, atšķirt bērnu no klases un pieaugušā klātbūtnē mācīt citā skolas telpā. Tādējādi netiks traucēti citi klasesbiedri, bet netiek pārtraukta arī konkrētā bērna apmācība.

Latvijas Sociālo pedagogu federācijas priekšsēdētāja vietniece Iveta Vāvere uzskata, ka problēma tiek risināta šķērsām un ar sekām sāk cīnīties vēlu: "Domāju, ka pirmie agresīvas uzvedības signāli parādās jau bērnudārzā, tāpēc tieši tur būtu jāveic lielākais darbs. Cik ātri iespējams, jānoskaidro cēlonis. Celt trauksmi, kad neviens netiek vairs galā, ir par vēlu." Viņa teic, ka liela nozīme ir arī vienotām prasībām un tam, lai darbā iesaistās gan skolotāji, gan psihologs, gan sociālie dienesti, gan arī vecāki. Ja visas puses saslēdzas, tad rezultāti ir.

I. Vāveres praksē ir bijuši trīs smagi gadījumi, no tiem divus izdevies atrisināt saskaņotās rīcības dēļ. Diemžēl trešajā gadījumā situāciju uzlabot nebija iespējams, jo vecāki noliedza, ka viņu atvasei varētu būt jel kādas problēmas – īpaši jau veselības – un atteicās vest bērnu pie ārsta. Ne pedagogiem, ne psihologam nav tiesību to darīt.