PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2024. gada 20. aprīlis

Mirta, Ziedīte

9192.jpeg
Foto: iofoto/ 123RF
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar pašvaldībām apzina izglītības iestādes, kas varētu nodrošināt bēgļiem nepieciešamo izglītību. 

Tām būtu jānodrošina arī starpkultūru tolerance, žurnālistiem pastāstīja IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule.

E.Papule pastāstīja, ka bēgļu apmācībai pamatā tiks izvēlētas skolas, kurās īsteno izglītības programmu latviešu valodā. Patvēruma meklētājiem valsts valodu paredzēts mācīt visai ģimenei kopā, "nedaudz izdalot" bērnus. Plāna autori saskata iespējas izmantot bērnus kā veiksmīgus valodas nesējus, nodrošinot sekmīgāku valodas apguvi ģimenē.

Lai nodrošinātu latviešu valodas apguvi, ministrija nodrošinās atbalstu skolotājiem, kā arī piedāvās mācību programmas un metodiku. Kā skaidroja E.Papule, ja bērnu skaits iestādē ir līdz desmit, tad tiktu nodrošināti individuāli mācību plāni, savukārt, ja bērnu skaits pārsniegs desmit, tad būšot nepieciešams izstrādāt jaunu izglītības paraugu. Pilotprojekta veidā mācību programmas varētu tikt pārbaudītas jau gada nogalē.

Sadarbībā ar pašvaldībām tiek diskutēts arī par sociālo pedagogu nodrošināšanu. Tāpat ir sākta sadarbība ar Latvijas Universitātes Arābu studiju programmas studentiem, kuri varētu kļūt par palīgiem vai tulkiem. Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Uldis Lielpēters paskaidroja, ka tulku pakalpojumus koordinēs viņa pārstāvētā ministrija un jau esot apzināti vairāki kultūras centri, kas varētu palīdzēt ar tulkošanu.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane atzina, ka bēgļu uzņemšanas plāna izmaksas ir samazinātas līdz 14,9 miljoniem eiro, taču tās joprojām esot indikatīvas, jo daudzi pasākumi tiks finansēti "tikai pēc fakta", turklāt nav zināms, cik daudz patvēruma meklētāju izvēlēsies palikt Latvijā. Plāna izmaksas veidos Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums, ministriju budžets un līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

I.Pētersone-Godmane atturējās precīzi minēt, uz kā rēķina rasts aptuveni pusmiljona eiro izmaksu samazinājums, taču viens no punktiem ir koalīcijā lemtais par bēgļu pabalstu samazināšanu no 256 uz 130 eiro.

Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme informēja, ka pēc bēgļa statusa saņemšanas LM šiem cilvēkiem nodrošinās tos pašus atbalsta pasākumus, kuri tiek piedāvāti Latvijas iedzīvotājiem. Ja bēglis saņems minimālo darba algu, viņš varēs pretendēt uz valsts nodrošinātajiem pabalstiem. LM valsts sekretāre uzsvēra, ka ministrija neplāno radīt jaunus pasākumus bēgļu atbalstam, lai lieki netērētu pieejamo finansējumu.