PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2024. gada 16. aprīlis

Alfs, Bernadeta, Mintauts

46802703442_4e6a264880_o.jpg
Foto: Valsts kanceleja
Latvijas attīstību kavē "konjunktūras gaumei" veidoti dokumenti un politiskās gribas trūkums, ziņojumā valdībai par nepieciešamajiem pasākumiem kvalitātes nodrošināšanai visos izglītības līmeņos norādījusi izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

I. Šuplinska norādīja, ka ir trīs vispārīga rakstura problēmas, kas bieži vien ir Latvijas attīstību kavējošie faktori.

Viens no faktoriem saistīts ar to, ka kāda reforma, pasākumu kopums norit projekta ietvaros. No vienas puses, tas ierosina pārmaiņas, no otras - veicina sasteigtu lēmumu vai tādu, kas ir pielāgoti projekta rezultātiem, pieņemšanu, kas ne vienmēr saskan ar optimālo problēmas risinājumu, bieži vien nepiedāvājot risinājumu ilgtermiņā un neplānojot attiecīgo finansējumu, pauda ministre.

Tāpat kā kavējošu faktoru I. Šuplinska nosauca to, ka tiek sagatavots atbilstošu dokumentu kopums, kam vajadzētu atvieglot, sistematizēt un paātrināt kādas problēmas risinājumu, tomēr realitātē bieži vien daudz kas paliek "uz papīra". "Konjunktūras "gaumei" veidoti dokumenti (atskaites, pārskati, informatīvie ziņojumi utt.) ir mūsu pārvaldes sistēmas sastāvdaļa," ziņojumā rakstīja I. Šuplinska.

Papildu I. Šuplinska norādīja, ka ir dominējis politiskās gribas trūkums valstiski atbildīgai domāšanai, un, pirmām kārtām, budžeta plānošanai ilgtermiņā, domājot par ekonomisko izaugsmi, stabilitāti un tautas labklājību.

"Ir skaidrs, ka jebkuras valsts izaugsme un attīstība sākas ar tās ieguldījumiem izglītībā un zinātnē, jo izglītots cilvēks, domājoša personība ir garants valsts nākotnei. Diemžēl arī 2019.gada budžeta veidošana (kā jebkurš gads pēckrīzes periodā) butaforijas statusā saglabā augstākajā izglītībā un zinātnē esošus likumus," pauda ministre.

I. Šuplinska brīdināja, ka līdzīgi tas var notikt arī ar pedagogu darba samaksu - Izglītības likums nosaka, ka pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagoga darba samaksas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikaposmā. Pērn janvārī Ministru kabineta sēdē ir apstiprināts pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks, paredzot secīgu minimālās darba samaksas pieaugumu no 710 līdz 900 eiro.

Ziņojumu šodien uzklausīs Ministru kabinets.