PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2024. gada 18. aprīlis

Jadviga, Laura

11242.jpeg
Foto: otnaydur / 123RF
Gatavojot Lietuvas augstākās izglītības un zinātnes iestāžu tīkla reformu, premjerministra izveidotā darba grupa pārstāvēs valsts, nevis augstskolu intereses. 

Tā paziņojusi izglītības un zinātnes ministre Jurgita Petrauskiene.

"Ir dabiski, ka iestāžu vadītājiem ir vienas intereses, bet akadēmiskajai sabiedrībai vai reģionu vadībai - citas. Mūsu atbildība ir atspoguļot valsts intereses (..). Akadēmiskajai sabiedrībai ir iespēja izteikt savus priekšlikumus, bet mūsu atbildība ir piedāvāt valsts augstākās izglītības un zinātnes iestāžu pārkārtošanas plānu," viņa pirmdien sacījusi žurnālistiem.

Ministres vadītajai darba grupai, kas pirmdien bija sanākusi uz savu pirmo sēdi, jāizskata vairāk nekā četrdesmit ieinteresēto institūciju priekšlikumi un līdz aprīļa beigām jāizstrādā savs plāns. Augstskolu administrācijas tajā nav pārstāvētas.

"Universitātes ir tieši ieinteresētās puses. Tās tika aicinātas izteikt savus priekšlikumus, un mēs, bez šaubām, tos izskatīsim. Ja darba grupai vajadzēs, esam paredzējuši iespējas tikties ar atsevišķu pilsētu, akadēmisko kopienu pārstāvjiem; tāda iespēja noteikti pastāv," norādījusi J.Petrauskiene.

Uz jautājumu, vai izglītības iestādēm būtu jāturpina jau uzsāktie integrācijas plāni, viņa atbildējusi aptuveni.

Lietuvā līdz šā gada beigām iecerējušas apvienoties divas lielas augstskolas - Kauņas Vītauta Dižā universitāte (VDU) un Lietuvas Edukoloģijas universitāte (LEU). Šobrīd LEU Senāts apspriež apvienotās augstskolas statūtus, reorganizācijas plānus un nosacījumus. Senāta priekšsēdētājs Audroņus Vilks paudis pārliecību, ka premjera Sauļus Skverneļa izveidotās darba grupas diskusijas par valsts augstskolu tīklu optimizāciju nav iemels apturēt jau pirms kāda laika uzsākto abu augstskolu integrācijas plānu.

Lūgta komentēt situāciju, izglītības ministre vien atbildējusi, ka darba grupa saņēmusi un izskatīs arī šo priekšlikumu, informē aģentūra LETA.

Gatavību integrēt LEU paudusi ne tikai VDU, bet arī Viļņas universitāte (VU). Kā izteicies A.Vilks saskaņā ar scenāriju, ko pirmdien apsprieda LEU Senāts, nākamos pedagogus būtu jāgatavo Lietuvas Edukoloģijas universitātei, kas pievienotos VDU akadēmijas statusā. LEU Senāta vadītājs norādījis, ka tādam plānam savulaik piekrita iepriekšējās valdības vadītāji.

Kā izteicies viens no darba grupas locekļiem, Lietuvas valsts enerģētikas koncerna "Lietuvos energija" vadītājs Daļus Misjūns, neviens no universitāšu piedāvātajiem plāniem netiks izmantots par pamatu.

"Tā drīzāk būs izejas informācija," skaidrojis D.Misjūns, kas vada Kauņas Tehnoloģiju universitātes absolventu asociāciju un bieži tiek aicināts viesoties šajā augstskolā ar lekcijām

Ministre savukārt norādījusi, ka galīgo lēmumu par universitāšu tīkla pārkārtošanu pieņems Seims kā augstskolu dibinātājs, savukārt par koledžām un profesionālās izglītības iestādēm lems valdība.

Janvārī premjers S.Skvernelis, kopā ar izglītības ministri prezentējot plānoto reformu, izteicās, ka Lietuvā varētu palikt līdz piecām augstskolām. Tomēr vienlaikus viņš norādīja, ka tas nav galīgais skaitlis.

Šobrīd Lietuvā darbojas 14 valsts universitātes un vairāki desmiti koledžu.