PIESLĒDZIES E-KLASEI

Pirmdiena, 2024. gada 26. februāris

Aurēlija, Evelīna, Mētra

11322.jpeg
Foto: Reinis Inkēns / Saeimas Administrācija
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā kārtējo reizi diskutēts par jauno kompetencēs balstīto mācību saturu. 

To pakāpeniski plānots ieviest 2018./2019.mācību gadā.

Taču neizpratni un skeptisku viedokli par jauno kompetencēs balstīto saturu iesaistītās puses noveļ uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nespēju to veiksmīgi un saprotami izskaidrot.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis sacīja, ka sabiedrībā diskusija par jauno mācību saturu lielā mērā notiekot "virsrakstu līmenī", uzsverot, ka cilvēku prātos iesakņojusies fragmentāra informācija par reformu, nevis tās būtība. Ministrs atsaucās uz to, ka galvenais problēmjautājums saistāms, piemēram, ar bažām par sešgadnieku došanos pirmajā klasē. Taču K.Šadurskis steidza uzsvērt, ka būtībā šis jautājums nenozīmē to, ka sešus gadus veci bērni sēdīsies skolas solos, kā tas pierasts pašreizējā situācijā. "Sešgadīgam bērnam jāmācās apstākļos, kas ir atbilstoši viņa vecumam vajadzībām - ar pastaigām, diendusu," solīja ministrs. Viņš tāpat piebilda, ka nav plānots visus bērnus pārvietot uz skolu ēkām - mācības varēs notikt bērnudārzos.

"Strādājot pie jaunā satura koncepta, orientējamies uz bērnu vecumposma vajadzībām. Te jautājums ir par to, kā padarīt maigāku pāreju no pirmsskolas uz skolas vidi. Nevajag iedomāties sešgadīgu bērnu skolas solā un ar skolotāju priekšā. Tā paliek rotaļnodarbību vide, visticamāk, arī pirmsskolas vidē. Režīms būs tāds, kāds tas ir bērnam pieejams. Gribam nogludināt pāreju. Vai mēs to saucam par pirmo klasi vai pirmsskolu - tas ir terminoloģijas jautājums," skaidroja ministrs.

K.Šadurskis atzina, ka vēl ir "ārkārtīgi daudz ko darīt pie jaunā koncepta satura". Tomēr viņš optimistiski raugās jauno vadlīniju izstrādi, turklāt tam ir pieejami arī finanšu līdzekļi, lai varētu izveidot ekspertu komisijas

Vērtējot to, cik daudz laika palicis, K.Šadurskis norādīja, ka "tā ir sacensība ar laiku, jo laika ir ļoti maz - vienlaikus jāizstrādā saturs un jāīsteno pilotprojekts". "Ceram, ka izdosies izveidot ļoti labu projektu sešgadīgiem bērniem, un tad tas paliks tikai terminoloģijas jautājums - vai saucam to par pirmo klasi vai sešgadīgo izglītību," sacīja ministrs.

Uzklausot ministra, kā arī Valsts izglītības satura centra vadītāja Guntara Catlaka skaidrojumu par jaunā mācību satura ieviešanu, komisijas deputāti neslēpa izbrīnu, ka šoreiz viņi ir guvuši dažādas atbildes uz jautājumiem, kas līdz šim raisījušas bažas. Piemēram, parlamentāriete Inguna Rībena sacīja, ka "viss liekas loģiski un saprotami, un tā varētu arī būt", taču viņa vienlaikus atzina, ka sabiedrībā ir ļoti liela neuzticība.

Sabiedrības neuzticību kā viņa, tā arī vairāki citi deputāti skaidroja ar IZM nespēju veiksmīgi skaidrot reformas gaitu, informē aģentūra LETA.

Komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele atzina, ka jaunā mācību satura reforma dos pozitīvu ieguvumu visiem skolas vecuma bērniem, ne vien pilnveidojot zināšanas un prasmes, bet arī izlīdzinot mācību slodzi un mazinot mājasdarbu apjomu. Viņa pauda, ka īpaši būtiska ir plānotā sešgadnieku izglītības pilnveide, lai nodrošinātu bērniem nepieciešamās zināšanas un prasmes vecuma specifikai piemērotā mācību vidē.