PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 29. marts

Agija, Aldonis

9714.jpeg
Foto: Reinis Inkēns / Saeimas Kanceleja
Problēmu izglītības nozarē atrisināšanai ir nepieciešami lielāki budžeta līdzekļi, šorīt LTV "Rīta panorāmā" sacīja izglītības ministrs Kārlis Šadurskis.

Viņš piebilda, ka nezina, vai līdzekļus izdosies iegūt, jo tas ir jautājums premjeram Mārim Kučinskim un finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.

M.Kučinskis šorīt telekanālā LNT atzīmēja, ka ministriju jaunie pieprasījumi budžetā ir milzīgi - katra no nozarēm prasa 50 miljonus, 70 miljonus, un daža pat 100 miljonus eiro. "Mēs neaugam tik strauji," iespējas apmierināt šos prasījumus vērtēja politiķis.

Pēc K.Šadurska stāstītā, pedagogu algu palielināšanai gada griezumā ir nepieciešami 27 miljoni eiro un papildus līdzekļi arī citām nozarēm, kas arī būs iesaistītas problēmu risināšanā. Politiķa vērtējumā, lielākā problēma ir algu palielināšana pirmsskolas pedagogiem, kam pašlaik līdzekļu nav un kuru darba samaksa pēc skolotāju algu palielināšanas būs negodīgi zemāka. Šīs problēmas atrisināšanai esot nepieciešams vairāk naudas, bet ministrs nezina, vai tāda būs.

K.Šadurska mērķis esot panākt, lai trīs gadu laikā pedagogu algas vidēji sasniedz tūkstoti eiro mēnesī un vairāk. Minimums būšot 10% pieaugums šā gada septembrī.

Politiķis skaidroja, ka izvēlējies pielabot esošo pedagogu atalgojuma modeli, nevis pabeigt darbu pie jaunā modeļa, jo ir nepieciešams ātri sasniegt rezultātu, turklāt "revolūcijas parasti aiz sevis atstāj drupu kaudzes". Arī ar pielabojumiem sistēmā tikšot radītas iespējas, lai pedagogs varētu nopelnīt vairāk.

Paralēli notiks arī reformas skolu tīklā. Izglītības ministrija centīšoties nodrošināt, lai 1. līdz 6.klases atrastos maksimāli tuvu skolēnu dzīvesvietai, kas prasīšot zināmas investīcijas. K.Šadurskis domā, ka pamatskolās bērni jāved ik rītu uz skolu un vakarā atpakaļ uz mājām, nevis jāveido plašs internātu tīkls. Tas arī nosaka, ka jādomā par pārvadājumu organizēšanu, par maršrutu veidošanu un autobusu iepirkšanu, kas ir jautājums, kas jārisina kompleksi, sadarbojoties valsts iestādēm un pašvaldībām, jo IZM viena pati nevarot atrisināt visas problēmas.

7. līdz 9.klasēs tiks noteikts minimālais bērnu skaits. Ja skola atbildīs prasībām, tā iekļausies palielinātā finansējuma modelī, bet, ja neatbildīs, pašvaldībai tikšot dots laiks jautājuma sakārtošanai. Līdzīgi arī vidusskolās tiks izvirzītas prasības skolēnu skaitam, tādējādi optimizējot skolu tīklu. K.Šadurskis neatbildēja uz jautājumu, cik daudz skolas tiks slēgtas, jo skolu tīkla uzturēšana esot pašvaldību jautājums.

Līdzīgas reformas varot sagaidīt arī augstākajā izglītībā, kur augstskolu esot pārāk daudz.