PIESLĒDZIES E-KLASEI

Trešdiena, 2025. gada 14. maijs

Aivita, Elfa, Elvita, Krišjānis

6750.jpeg
Foto: racorn / 123RF
Gadu pēc tam, kad Eiropas Komisija vērsa Latvijas valdības uzmanību uz to, ka mūsu valstī ir pārāk liels jauniešu bezdarbs, situācija nav būtiski uzlabojusies.

Jauniešu bezdarba līmenis Latvijā ir nepilni 30 procenti. Tas ir augsts uz citu Baltijas valstu un ziemeļvalstu fona, kamēr Eiropas dienvidos pat puse jauniešu ir bez darba. Diemžēl Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pērn veiktā aptauja liecina, ka 17 procentiem jauniešu viņu dzīvesvietas tuvumā nav pieejams karjeras konsultants, bet 45 procenti nav informēti par iespēju tādu satikt, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Jauniešu padomes pārstāvis Edgars Grigorjevs teica, ka, lai situāciju uzlabotu, pietiktu pat ar to vien, lai visiem jauniešiem būtu pieejama kvalitatīva informācija par darba tirgus pieprasījumu šobrīd un nākotnē. Ilgtermiņa darba tirgus prognozi, ko katrs var izpētīt internetā un secināt, kādas profesijas būs pieprasītas pēc vairākiem gadiem, izstrādā Ekonomikas ministrija. Tā atrodama ministrijas mājaslapā.

Latvijā liela daļa – 70 procenti – jauniešu bezdarbnieku ir bez pienācīgas izglītības: pāragri pametuši skolu un nav ieguvuši profesionālo kvalifikāciju. IZM cer: situācija varētu mainīties, ja vairāk jauniešu izvēlēsies pēc pamatskolas pabeigšanas doties uz profesionālās izglītības iestādēm. Savukārt LM Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis norāda, ka tie jaunie cilvēki, kam ir kvalifikācija, bieži vien netiek pieņemti darbā, jo viņiem trūkst darba pieredzes.

Iecerēts, ka nākamajā ES finanšu plānošanas periodā Latvija saņems 80 miljonus latu jauniešu bezdarba mazināšanai. E. Grigorjevs pauda, ka arodbiedrības iebildīs, ja visa nauda tiks Nodarbinātības valsts aģentūrai, jo tā cīnās ar sekām, kad jaunietis jau kļuvis par bezdarbnieku. Drīzāk finansējums būtu nepieciešams jauniešu izglītošanai par karjeras izvēli, kamēr viņš vēl skolā. Patlaban tikai 8. klasē sociālo zinību blokā trīs mācību stundas ir veltītas darba tiesību un darba aizsardzības jautājumiem. Skolām trūkst finanšu karjeras konsultantu algošanai. Jau gandrīz divus gadus tām atļauts ieviest šādu amatu, taču patlaban karjeras konsultanti strādā vien 54 vispārizglītojošajās skolās.