PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2024. gada 20. aprīlis

Mirta, Ziedīte

10304.jpeg
Foto: bialasiewicz / 123RF
Valdība apstiprinājusi vairākus nozīmīgus dokumentus, kuru mērķis ir veicināt ciešāku izglītības un darba vides sasaisti.

Sasaiste tiks nodrošināta, sadarbojoties ar nozaru ekspertu padomēm profesionālās izglītības attīstībai un nodarbinātības veicināšanai, informē ziņu aģentūra LETA.

15.jūlijā apstiprinātie noteikumi ļaus investēt darba vidē balstītu mācību attīstībā gandrīz 22 miljonus eiro, kur Eiropas Sociālā fonda finansējums ir 18,7 miljoni eiro un valsts budžeta līdzfinansējums - 3,3 miljoni eiro.

Izglītības un darba vides ciešākas sasaistes jomā pieņemti trīs Ministru kabineta (MK) noteikumi, no kuriem viens ir Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmas "Izaugsme un nodarbinātība" speciālā atbalsta mērķa programma.

Izglītības un darba vides sasaiste ir nepieciešama, lai veidotu konkurētspējīgu profesionālās izglītības sistēmu, tuvinot to darba videi un attīstot jauniešiem nepieciešamās kompetences un prasmes, palielinot profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu, kuri apgūst darba vidē balstītas mācības un izmanto mācību prakses iespējas pie darba devēja.

Darba vidē balstītu (DVB) mācību īstenošana ir cieši saistīta ar nozaru ekspertu padomju (NEP) darbību. Jau pagājušā gada maijā pieņemtie grozījumi Profesionālās izglītības likumā paredzēja nepieciešamību izstrādāt MK noteikumus, kuri precīzi noteiktu darba devēju un sociālo partneru iesaisti DVB īstenošanā un NEP pienākumus, koordinējot un veicinot komersantu sadarbību ar izglītības iestādēm un nodrošinot profesionālās izglītības atbilstību aktuālajām darba tirgus prasībām. Latvijā sekmīgi darbojas jau 12 nozaru ekspertu padomes.

"Profesionālā izglītība, darba vide un nodarbinātība ir vienota procesa neatņemamas sastāvdaļas. Darba vidē balstītas mācības ir profesionālās izglītības politikas prioritāte. Profesionālās izglītības jomā ir notikušas ļoti būtiskas pārmaiņas, kuras sekmēja gan reformas, gan ievērojamie finanšu ieguldījumi," uzskata izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Viņš uzsver, ka pašlaik profesionālās izglītības skolas kļuvušas par modernām, ar mūsdienu tehnoloģijām un risinājumiem apgādātām mācību iestādēm. Svarīgi, ka ir sperts nākamais solis, kas veicinās valsts ekonomisko izaugsmi. Par to kopēja izpratne ir gan izglītības politikas īstenotājiem, gan darba devējiem. Izglītības un darba vides mijiedarbība, turpmākie pieejamie ES finanšu līdzekļi vēl vairāk sekmēs profesionālās izglītības sektora attīstību, uzsver ministrs.

Tomēr K.Šadurska ieskatā pašlaik vēl nedaudz pietrūkst profesionālās izglītības prestiža un popularitātes, izpratnes, ka tā ir labākā izvēle jauniešiem vērtīgu prasmju apguvei, pamats personīgajai labklājībai nākotnē. Līdz ar to viņš ir pārliecināts, ka turpmākais spēka pielikšanas punkts ir tieši profesionālās izglītības prestiža un popularitātes vairošana.