PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2024. gada 05. marts

Aurora, Austra

11323.jpeg
Foto: stylephotographs / 123RF
Vairums Latvijas skolēnu, viņu vecāku un skolotāju ikdienā kustas par maz un lielākoties neizpilda dienas fizisko aktivitāšu minimumu.

Fizisko aktivitāšu minimumu noteikusi Pasaules Veselības organizācija (PVO), savukārt Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) projekta “Sporto visa klase” veiktajā fizisko aktivitāšu eksperimentā secināts nepietiekamais sportisko aktivitāšu daudzums skolās. Tomēr eksperimenta laikā noskaidrots, ka modernās tehnoloģijas jauno paaudzi var pamudināt pievērsties kustīgākam dzīvesveidam un ikdienas rādītājus krietni uzlabot.

Projekta “Sporto visa klase” eksperimenta laikā ar “Garmin” viedaproču palīdzību trīs mēnešus tika fiksēts skolēnu, skolotāju un vecāku pulss, kā arī nostaigāto soļu, pieveikto stāvu, fizisko aktivitāšu intensitātes minūšu un miega stundu skaits. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumiem, lai cilvēks būtu vesels, ar stipru imunitāti, dienā jānoiet 10 000 soļi vai 7 kilometri, kā arī vismaz stundu jāveic vidējas intensitātes fiziskās aktivitātes.

Kā liecina eksperimenta rezultāti, Latvijas skolēni ikdienā veic mazāk soļu, nekā iesaka PVO - 8450, bet skolotāji un vecāki ir vēl kūtrāki, noejot vien trīs ceturtdaļas no vēlamā soļu skaita dienā. Līdzīga situācija vērojama, arī vērtējot fizisko aktivitāšu intensitātes daudzumu, - skolēni ik dienu aizvadījuši vidēji 53 minūtes, aktīvi kustoties, bet pieaugušie - 26 minūtes. Turklāt bērnu fizisko aktivitāšu līmenis būtiski samazinās brīvdienās. Eksperiments atklājis arī kādu citu interesantu faktu, proti, 3. un 5. klašu skolēnus, kuru klases nepiedalās projektā “Sporto visa klase” un ik nedēļu skolā aizvada vien divas sporta stundas, viedaproces mudinājušas būt daudz aktīvākiem. Salīdzinot rezultātus ar projektā iesaistīto skolēnu rādītājiem, secināts, ka šie skolēni eksperimenta laikā bijuši tikpat aktīvi, cik “Sporto visa klase” dalībnieki, kuriem sporta stundas ir 5 reizes nedēļā.

"Mūsdienu tehnoloģijas pāris gadu desmitu laikā ir mainījušas cilvēka ierastās ikdienas gaitas. Tagad ar viedierīcēm var iepirkties, strādāt, mācīties un izklaidēties. Visaktīvāk šīs iespējas izmanto jaunā paaudze. Prieks, ka bērnu lielā interese par tehnoloģijām kalpo arī par iedarbīgu pamudinājumu veselīgam dzīvesveidam," eksperimenta rezultātus vērtē LMT prezidents Juris Binde.

"Modernās tehnoloģijas ikdienas fiziskās aktivitātes padara daudz aizraujošākas un interesantākas. Veiktais eksperiments pierādīja, ka tehnoloģijas rada sacensību atmosfēru klasē un ģimenē, kopā sacenšoties bērniem, vecākiem un visiem gūstot papildus motivāciju nodarboties ar fiziskām aktivitātēm," sacīja Olimpiskais vicečempions un projekta idejas autors Žoržs Tikmers.

Eksperimentā arī noskaidrots, ka, bērniem pieaugot, strauji sarūk gan to dienā noieto soļu skaits, gan fizisko aktivitāšu intensitātes minūtes. Tā piemēram, eksperimentā iesaistītie 3. un 5.klašu skolēni ik dienas ne vien veikuši PVO ieteikto fizisko aktivitāšu daudzumu, bet to pat pārsnieguši, savukārt vecāko klašu skolēni bijuši krietni mazkustīgāki un aktivitātes līmenis, tāpat kā pieaugušajiem, bijis mazāks nekā vēlamais.

Fizisko aktivitāšu eksperimenta noslēguma pasākumā, kas 22.martā norisinājās LMT, dalībnieki ne tikai iepazinās ar eksperimenta rezultātiem, bet aktīvākie no viņiem saņēma arī simboliskus kausus, ko pasniedza godalgotie olimpieši Mārtiņš Pļaviņš un Ineta Radeviča. Skolēni kopā ar sportistiem arī aizvadīja aktīvu treniņu, lai kustību prieks un iedvesma aktīvam dzīvesveidam nepamestu arī pēc eksperimenta beigām.

LOK iniciatīva “Sporto visa klase” notiek jau trešo gadu, un tā piesaistījusi jau gandrīz trīs tūkstošus dalībnieku no 103 skolām. Eksperimenta ietvaros “Garmin” viedaproces nēsāja 30 audzēkņi no Jelgavas 4. vidusskolas 3., 5., 9., un 12. klases, kā arī 10 bērnu vecāki un 10 skolotāji. Tā laikā viedaproces fiksēja eksperimenta dalībnieku nostaigāto soļu, pieveikto stāvu, fizisko aktivitāšu intensitātes minūšu skaitu, kā arī pulsu. Eksperimenta laikā tā dalībnieki kopīgi nogāja 4 960 445 soļu (3779 km), pieveica 8 033 stāvus un aizvadīja 35 885 fizisko aktivitāšu minūtes, kas vienāds ar laiku, kurā var noskriet 136 maratonus, informē Mārtiņš Mālmeisters, Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) preses sekretārs.