Dalība konferencē, kas tika rīkota jau septīto gadu, bija bez maksas, un noslēgumā dalībnieki saņēma sertifikātus par metodisko darbu lekcijās. Konferences laikā notika sešas lekcijas par izglītības jomā aktuāliem jautājumiem.
Konferences atklāšanā uzstājās Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, kā arī E-klases vadītājs Jānis Kaģis.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis savā uzrunā atgādināja par jaunā, kompetencēs balstītā izglītības standarta nozīmi un norādīja, ka jāmācās – gan skolotājiem, gan skolēniem - ir visu mūžu. “Mēs esam ļoti radoša, idejām bagāta tauta. Augsta līmeņa eksperti novērtē mūsu panākumus, virzienu, kurā dodamies, eksperti no Eiropas komisijas atzinīgi novērtē pārmaiņas, ko veicam. Mūsu izglītības sistēmai ir jābūt gan zinātnē balstītai, gan inovatīvai, gan uz skolēnu orientētai, jo mēs visi gribam mūsu bērniem sniegt tikai labāko, lai viņiem būtu laimīga dzīve. Kompetenču pieejā balstītās izglītības standarta projekts - tā ir vienreizēja iespēja iziet no komforta zonas, kā arī sniegt mūsu bērniem un jauniešiem pašu labāko!” sacīja K.Šadurskis.
Izglītības un zinātnes ministrs atgādināja par izcilu personību nozīmi ikdienas dzīvē un izglītībā, lai ikviens zinātu, pēc kā vadīties un kurp tiekties. “Ja pagājušajā gadā es uzteicu Cēsu pedagoģi Danu Narvaišu, tad šogad vēlos pieminēt kādu izcilu Liepājas pedagogu - Liepājas Raiņa 6.vidusskolas direktoru Kārli Strautiņu,” stāstīja K.Šadurskis. Viesojoties šajā skolā, ministru izbrīnījis, ka bērni uz šo skolu dodas ar lielu prieku, kā arī vēlas strādāt un darboties nevis izvairās no mācībām. Viņš uzteica Liepājas izglītības iestādes darbiniekus par modernu pieeju izglītībai, pašiniciatīvu, radošu pieeju un jaunām idejām. “Tas ir mūsu galvenais uzdevums - radīt interesi mācībās, lai bērni nejautā, kāpēc viņiem tas ir vajadzīgs, bet kā to var izdarīt labāk!”savas uzrunas noslēgumā pauda K.Šadurskis.
Attēlā: E-klases vadītājs Jānis Kaģis un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
Konferences atklāšanā piedalījās arī Liepājas domespriekšsēdētājs Uldis Sesks. “Nākotne ir balstīta uz zināšanām, modernu izglītību, spēju pielāgoties. Tuvākajos 10 gados puse no tradicionālajām profesijām vairs nepastāvēs, tās mainīsies un nāks jaunas, tāpēc pašlaik svarīgāka nekā jebkad ir izglītības kvalitāte,” savā uzrunā pauda Uldis Sesks. Liepājas mērs arī pastāstīja par pārmaiņām Liepājas pilsētā, uzsverot, cik liela nozīme ir Liepājas Valsts tehnikumam, kas ir moderns, efektīvs un sniedz jauniešiem tādas izglītības iespējas, kas agrāk nebija iespējamas.
Attēlā: Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.
Savukārt E-klases vadītājs Jānis Kaģis konferences atklāšanā skaidroja šī gada tēmas nozīmi un aktualitāti. Šogad pasākuma tēma bija veltīta pārmaiņām. “Pārmaiņas notiek vienmēr, visu dzīvi. Bez tām nav iedomājams pilnīgi nekas, taču pašlaik pārmaiņas izglītības sistēmā ir lielas, tāpat arī mērķi, kādēļ tas viss tiek darīts, ir cēli – runa ir par mūsu jauno paaudzi, kurai skola ļoti bieži ir gandrīz tas pats kas ģimene, atsevišķos gadījumos – pat vairāk,” sacīja J.Kaģis. Pārmaiņas nozīmē izkāpšanu no savas komforta zonas, tāpēc var saprast izglītības sistēmas darbinieku noskaņojumu - gan raizes, gan arī cerības, kas ir saistītas ar pārmaiņām, bez kurām nākotne nevar pastāvēt. Konferences mērķis ir sniegt jaunu iedvesmu un enerģiju šajā grūtajā pārmaiņu posmā, kā arī apstiprinājumu jau esošajām domām un pārliecībai par to, kas tiek darīts pareizi vai nepareizi; liela nozīme pozitīvu pārmaiņu veidošanā slēpjas arī atgriezeniskajā saitē.
J.Kaģis norādīja, ka arī E-klase ir iesaistīta izglītības pārmaiņu procesā: “Mūsu uzdevums ir radīt instrumentu, kas ne tikai atbalstīs jūsu centienus un vajadzības šīm pārmaiņām, bet - ideālā gadījumā - arī proaktīvi palīdzēs virzīt šīs pārmaiņas.”
Konferences laikā notika sešas lekcijas par izglītības jomā aktuāliem jautājumiem, katram dalībniekam bija iespēja apmeklēt divas no tām.
Lekciju tēmas:
7 lielās izglītības idejas un kompetenču pieeja izglītībā
Kas ir 7 lielās izglītības idejas? Ko tās devušas un kādas pārmaiņas atnesušas mācīšanas un mācīšanās procesā? Kādu vietu šajā lielo ideju kopumā ieņem kompetenču pieeja izglītībā, kam un kādas tieši pārmaiņas tā varētu atnest tuvākajā laikā un turpmāko 20 gadu periodā? Tie ir daži no jautājumiem, uz kuriem tika meklētas atbildes šajā nodarbībā.
Lekciju vadīja: Mūžizglītības un kultūras institūta “Vitae" vadītājs Rolands Ozols.
Darbs un profesija: ko, kā un vai vispār mācīties?
Tehnoloģijas dažādās jomās attīstās mežonīgā ātrumā. Cilvēki dzīvo un strādā arvien ilgāk, kļūst mobilāki, turklāt lielākās darba vietās nu jau kopā strādā pat trīs paaudzes. Taču paaudžu paradumi nereti netiek līdzi šīm izmaiņām. Tām ir dažādi priekšstati par motivāciju. Mainās arī darba raksturs - 2016. gadā 43% no VISA ASV darba spēka strādāja no mājām, bet vēl pēc 4 gadiem tiek prognozēts, ka nu jau 40% būs profesionāli individuālā darba veicēji. Telepārdošanas darbs jau vairākus gadus ir par 50% produktīvāks nekā pārdošana fiziskā lokācijā. Tā sauktie “zero kontrakti", kas tagad ir tikai nedaudz vairāk par 1% līdz 2020. gadam var pieaugt līdz pat 20%. Darba stāžs intensīvi tehnoloģiskās kompānijās samazinājies vidēji līdz 18-24 mēnešiem. Pat bakalaura studijas vairs nenodrošina uzņēmumu ar “jaunu un zinošu speciālistu", jo daudz kas jau ir mainījies. Ko vēl var darīt, lai “nenokavētu pēdējo vagonu"? Ko šīs pārmaiņas turpmāk nesīs Latvijas izglītības sistēmai?
Lekciju vadīja: antropologs Roberts Ķīlis.
Treniņš “Emocionālā intelekta metodes labākai pašsajūtai un klases darbam"
Emocionālā intelekta metodes jau labu laiku tiek praktizētas Jēlas, Stenfordas, Bērklijas un citās universitātēs, kā arī Singapūras izglītības sistēmā. To uzdevums ir nodrošināt labāku pašsajūtu un veiksmīgāku intelekta darbību, sniegt mums lielāku dzīvesprieku gan ikdienā, gan arī darbā. Ir dažādi zinātniskie pētījumi, kas uzrāda, ka, izmantojot emocionālā intelekta metodiku, iespējams: uzlabot skolotāju spēju darbā būt efektīviem, labākā pašsajūtā (zinātniskie pētījumi - lekcijā); uzlabot skolēnu spēju mācīties un akadēmiskās sekmes; uzlabot skolēnu emocionālo pašsajūtu, kas ir nozīmīgākais faktors skolēna turpmākajām dzīves sekmēm.
Treneris: Augsta Emocionālā Intelekta centra “Cilvēkam" pārstāvis Zuarguss.
Aptaujas ar E-klases starpniecību: 360 aptauja pašnovērtējuma ziņojumam
Aizvadītajā gadā tika veikts pilotprojekts “360 aptauja pašnovērtējuma ziņojumam" - kā tas izskatījās skolām, skolotājiem, vecākiem un skolēniem? Kādi ir secinājumi no šī pilotprojekta, ko turpmāk skolas varēs ņemt vērā? Lekcijā tika iztirzātas atziņas no skolām, kuras piedalījās pilotprojektā, kā arī apskatīti aptaujas pārskati - kādi tie ir, ko tie sniedz un kā ar tiem strādāt. Nobeigumā tika skaidrots, kā un kad vislabāk veikt 360 aptauju.
Lekciju vadīja: Baltijā vadošā neatkarīgā vadības konsultāciju uzņēmuma “Civitta" partneris Gatis Bolinskis.
Vai gribam sekot dinozauriem? Pārmaiņu teorija un prakse
Pastāvēs, kas pārmainīsies, - šos Raiņa vārdus bieži citējam, taču vienlaikus mums pārmaiņas nepatīk. Pat tad, ja saprotam, ka kaut ko nevarēsim ilgstoši turpināt, mums ir vēlme pārmaiņas vēl mazliet atlikt... un tad vēl uz brīdi. Nu, un tad vēl līdz nākamajam gadam. Tā tas mēdz notikt līdz brīdim, kad pārmaiņas jau sāk vadīt mūs.
Kāpēc bieži nepieciešama dziļa krīze, lai panāktu būtiskas, pozitīvas pārmaiņas? Kāda loma ir nākotnes vīzijai? Vai varbūt tā nemaz nav vajadzīga? Kas ir svarīgākais pārmaiņu procesa sākumā? Kā pārliecināt citus par pārmaiņu nepieciešamību? Kad Rīga būs gatava? Izmantojot atziņas no stratēģijas, pārmaiņu vadības teoriju un piemērus no pasaules prakses, lekcijā mēģināja ieskicēt atbildes uz šiem jautājumiem.
Lekciju vadīja: ekonomists Andris Strazds.
Kāda ir skolas vadības loma mācīšanas pieejas pārmaiņu procesā?
Kā organizēt mācību darbu? Kā atbalstīt kopīgu mācību darba plānošanu? Kā sekmēt skolotāju sadarbību? Kā veidot skolotāju, vecāku un skolēnu izpratni par izmaiņām mācību procesā, lai rezultātā skolēni spētu pielietot mācību iestādē iegūtās zināšanas un prasmes mainīgās dzīves situācijās? Kā atbalstīt skolotājus ceļā uz pārmaiņām mācību darba plānošanā, īstenošanā un vērtēšanā? Ar ko sākt? Darbnīcā tika runāts par ietekmīgākajiem rīkiem skolu vadītāju rīcībā ikvienas skolas darbības svarīgākās jomas - mācību darba - uzlabošanā.
Darbnīcu vadīja: Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāve un projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā" eksperte Ilze Gaile, kā arī projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā" eksperte Rasa Dirvēna.
Konferences laikā tika nodrošināta pasākuma video tiešraide, ko varēja vērot E-klases portālā un interneta vietnē LMT Straume.
Arī šogad konferences apmeklētājiem tika sagādāts īpašs noslēgums - dalībnieki bez maksas varēja baudīt īpaši sagatavotu Liepājas Simfoniskā orķestra stīgu kvinteta koncertu. Koncertā uzstājās pieci simfoniskā orķestra mūziķi: Dzintars Beitāns - I vijole, Ginta Alžāne - II vijole, Raimonds Golubkovs - alts, Dina Puķīte - čells, Guntis Kolerts – kontrabass.
No rīta un lekciju starplaikos dalībniekiem bija iespēja apskatīt stendus un aprunāties ar pārstāvjiem no uzņēmumiem “Certes”, “Baltijas biroju tehnoloģijas”. “Zvaigzne ABC”, “Lielvārds”, “Skolas drēbes”, “Tilde”, “Avon”, “Jaunatnes organizācija E-twinning”, “Liepājas tūrisma informācijas birojs”, “Swedbank” un “Ilustrētā junioriem”.
Savukārt sestdienas rītā konferences dalībnieki varēja doties nesteidzīgā ekskursijā pa Liepājas pilsētu, iepazīstot populārus apskates un kultūras objektus kā, piemēram, Latvijas mūziķu slavas aleju, Sv.Annas baznīcu, Sv.Trīsvienības katedrāli un Sv.Jāzepa katedrāli. Tāpat bija iespēja apskatīt Rožu laukumu un Pētertirgu, kā arī novērtēt romantiskos Liepājas jūgendstila arhitektūras namus.
Konferenci organizēja Latvijā lielākais izglītības portāls E-klase. Lietotāju vidū E-klase pierādījusi sevi kā neaizstājamu palīgu mācību procesā. Nepārtraukti tiek ieviesti jauni papildinājumi, uzklausot lietotāju ierosinājumus, priekšlikumus un prasības. E-klasē ir reģistrēti vairāk nekā 92% Latvijas skolu. Ik dienu to izmanto vairāk nekā 400 000 lietotāju.
Konferences atbalstītāji: “Tallink”, “Rimi”, “Swedbank”, izdevniecība “Dienas žurnāli”, “Latvijas Nacionālā Opera un Balets”, “Semara Hotel”, “Laimas šokolādes muzejs”, “Hanzas maiznieks”, “Ghetto burger”, “Avon”, “Skolas drēbes”, kleitu salons “Dianora”, žurnāls “LETE”, “Tinto”, “Sezona.lv”, “Nacionālais teātris”, “Lielvārds”, “Mossa”, “Gandrs”, “Amserv”, “Stenders”, kā arī “Certes”, kas vienai mācību iestādei dāvinās balss pastiprinošo iekārtu “Certes PentaClass” ar mikrofonu “Runa”, palīdzot kļūt sadzirdētiem. Uzņēmums nodrošinās arī uzstādīšanu un lietotāju apmācību darbam ar iekārtu.
