PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2024. gada 25. jūlijs

Jēkabs, Žaklīna

9022.jpeg
Foto: Anete Kluce.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzskata par nepieciešamu sākt streika rīkošanas procedūru.

Tā kā sarunas dažādos līmeņos līdz šim nav devušas vēlamos rezultātus, LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga pastāstīja, ka padome pieņēma lēmumu par streika procedūras sākšanu. Pamatojoties uz Darba strīdu likumu, LIZDA šodien savu prasījumu iesniegumu nosūtīs Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM).

Minētais likums regulē turpmākos rīcības soļus, no kā atkarīgs tas, vai streiks tiešām notiks, skaidroja I.Vanaga, informē ziņu aģentūra LETA.

Likums paredz, ka IZM trīs dienu laikā būtu jāsniedz arodbiedrībai atbilde, bet, ja arodbiedrību šī atbilde neapmierina vai tā netiek sniegta vispār, tad tiek veidota izlīgšanas komisija, kura formulē domstarpību protokolu, cenšoties panākt izlīgumu. Šai komisijai lēmums jāpieņem septiņu dienu laikā.

I.Vanaga norādīja, ka nav izslēgta situācija, ka IZM sniedz pozitīvu atbildi par iesniegumā minētajām prasībām, taču LIZDA, balstoties uz līdzšinējo dialogu pieredzi, uz to necer.

Likums paredz - ja izlīgšanas komisijas lēmums ir negatīvs, tad sākas samierināšanas procedūra, taču, ja arī tai nav pozitīva iznākuma, tad arodbiedrība var pieteikt streiku. "Kamēr tiek pielietotas samierināšanas metodes, nedrīkst notikt rīcība," skaidroja I.Vanaga.

Tas, kad un kādā veidā varētu notikt streiks, tad atkarīgs no LIZDA padomes lēmuma, sacīja I.Vanaga.

"Mēs šodien nevaram pieņemt lēmumu par streiku, jo ir cits likums, kas nosaka priekšdarbus pirms streika. Ja tā rezultātā mēs nevaram panākt savu, tad varam lemt par streika pieteikšanu. Vai mēs to pieteiksim vai nē, atkarīgs no ministrijas atbildēm," sacīja LIZDA priekšsēdētāja.

I.Vanaga norādīja, ka LIZDA labprātāk vērstos pret valdību, jo "IZM spēkos nav vienai pašai risināt šos jautājumus", bet likums nosaka, ka arodbiedrībai jāvēršas pie nozares ministrijas.

LIZDA padome lēma, ka arodbiedrības padomei jārod iespējas tikties ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili, finanšu ministru Jāni Reiru, lai runātu par šo situāciju un nepieļautu, ka nākamā gada budžets tiek iesniegts Saeimā bez finansējuma palielinājuma IZM, modelim paredzētos līdzekļus iekļaujot pozīcijā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

LIZDA padome secināja, ka situācija darbā ar 2016.gada valsts budžeta projektu, paredzot nepietiekamu finansējumu jaunajam pedagogu darba samaksas modelim, ir neapmierinoša. Arodbiedrībā uzsvēra, ka joprojām netiek ņemta vērā virkne priekšlikumu modeļa pilnveidošanai.