PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2024. gada 19. marts

Jāzeps

girl-jeans-kid-236215.jpg
Foto: Pexels
Katrs ceturtais Latvijas jaunietis dzīvo ļoti sliktos sadzīves apstākļos, secināts pētījumā par jauniešu labbūtību Baltijas valstīs.

Analizējot labbūtības kritērijus, kas saistīti ar mājokli un vidi, pētījumā secināts, ka, ja Eiropas Savienības (ES) valstīs vidēji 7% jauniešu dzīvo ļoti sliktos sadzīves apstākļos (pārapdzīvotība, tekošs jumts, nav vannas/dušas, nav tualetes, pārāk tumšs mājoklis), tad Latvijas rādītājs ir viens no augstākajiem ES - katrs ceturtais jaunietis dzīvo šādos sliktos apstākļos. Lietuvas rādītājs ir 13%, bet Igaunijas 6%.

Tas sasaucas arī ar pašu jauniešu vērtējumu par savu mājokli - Latvijā tas ir salīdzinoši zemākais starp Baltijas valstīm, savukārt Igaunijā un Lietuvā tas ir arī zemāks nekā ES vidēji, teikts pētījumā. Par to, ka mājoklis ir pārāk šaurs, norādīja katrs trešais jaunietis Latvijā, katrs ceturtais Lietuvā, un 28% Igaunijā.

Ar savu apkaimi kā vietu dzīvošanai gan apmierināti ir visu trīs valstu jaunieši, visizteiktāk - jaunieši no Lietuvas. Pie tam - visu trīs valstu rādītāji ir augstāki nekā ES vidējie indikatori.

Tai pat laikā salīdzinoši liels ir to jauniešu īpatsvars, kuri savu pašvaldību nevērtē kā jauniešiem draudzīgu. Latvijā kā jauniešiem draudzīgu savu pašvaldību vērtē 72% jauniešu, Igaunijā - 62%, bet Lietuvā - tikai 51%.

Tāpat salīdzinoši zemi ir jauniešu vērtējumi par personīgo drošību savā apkaimē pēc tumsas iestāšanās. Ja ES valstīs vidēji 72% jauniešu jūtas droši diennakts tumšajā laikā savā apkaimē, tad Igaunijā 65%, Lietuvā 59%, bet Latvijā - tikai 54%, informē aģentūra LETA.

Igaunijā un Latvijā kopumā 81%-82% jauniešu jūtas apmierināti ar savu personīgo drošību internetā, kamēr Lietuvā šis rādītājs ir izteikti zemāks (58%). Tai pat laikā Latvijā 12% jauniešu novērtē, ka ir piedzīvojuši aizskaršanu internetā. Lietuvā šis rādītājs ir tikai 3%, bet Igaunijā - 0%.

Pētījums izstrādāts "Erasmus+: Jaunatne darbībā" stratēģiskās partnerības projektā "Jauniešu dzīves kvalitātes izpēte Baltijas valstīs", kas tika īstenots no 2017.gada 1.septembra līdz 2019.gada 28.februārim. Projektā iizveidota Baltijas jaunatnes pētnieku platforma, lai stiprinātu sadarbību un informācijas apmaiņu starp Baltijas valstīs strādājošajiem jaunatnes pētniekiem, izveidota un pilotēta jauniešu labbūtības indikatoru sistēma, kas ļauj veikt regulāru, starptautiski salīdzināmu jauniešu labbūtības izvērtējumu Baltijas valstīs, kā arī vērtēt Baltijas valstu rādītājus starptautiskā kontekstā un izstrādāta jaunatnes jomai veltīta interneta vietne "www.YouthPitStop.com", kas kalpo kā informācijas, datu un pieredzes apmaiņas punkts darbā ar jaunatni un jaunatnes politikas veidošanā iesaistītajiem.

Pētījumu par Baltijas jauniešu dzīves kvalitāti dažādos tās aspektos starptautiskā salīdzinājumā veikusi biedrība "Latvijas Bērnu labklājības tīkls" sadarbībā ar projekta partneriem Lietuvā un Igaunijā.