PIESLĒDZIES E-KLASEI

Svētdiena, 2024. gada 14. aprīlis

Gudrīte, Strauja

11929.jpeg
Foto: lightmaster / 123RF
Latvijā ir augsts deviņus gadus vecu trešās klases skolēnu īpatsvars ar lieku ķermeņa masu un aptaukošanos, proti, 25,8%.

Tas secināts Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījumā Latvijā 2015./2016.mācību gadā.

Līdzīgi - joprojām saglabājas augsts septiņus gadus vecu pirmklasnieku īpatsvars ar lieku ķermeņa masu un aptaukošanos. Septiņgadīgo vidū 21,7% bērnu ir ar lieku ķermeņa masu vai aptaukošanos.

Pētījumā noskaidrojās, ka 75,8% pirmklasnieku un 70,2% trešās klases skolēnu brokasto katru rītu, turklāt zemākais skolēnu īpatsvars bērniem, kuri brokasto katru rītu, ir laukos un ģimenēs ar zemiem ienākumiem. Brokastis ir nozīmīga ēdienreize, jo samazina kalorijām bagātu, bet zemas uzturvērtības našķu patēriņu starp ēdienreizēm, norāda SPKC.

Centrs secinājis, ka arī skolēnu dārzeņu patēriņa īpatsvars ir ļoti zems, jo pirmklasnieku vecāki norāda, ka 17,9% uzturā dārzeņus lieto katru dienu.

Vienlaikus pētījumā secināts, ka svarīgs faktors, kas būtiski ietekmē ķermeņa masu, ir ikdienas fiziskā aktivitāte, kuru nereti bērniem ierobežo nepietiekamas iespējas izmantot skolas sporta zāli vai sporta laukumu, kā arī nepiemērota apdzīvotās vietas infrastruktūra.

Visās aptaujātajās skolās izglītības programmā ir ietverta fiziskā audzināšana visiem klašu līmeņiem. Sporta stundu ilgums pētījuma atlasē iekļuvušo skolu 1.klasēs svārstās no 80 līdz 200 minūtēm nedēļā. Galvenokārt aptaujāto skolu 1. un 3.klasēs sporta stundas ir 2 līdz 3 reizes nedēļā. Vairāk nekā trīs sporta stundas nedēļā aptaujāto skolu 1.klasēs ir 15,7% un 3.klasēs 16,6%.

Tāpat pētījuma dati atklāj, ka 95,8% aptaujāto skolu ir sporta zāle, savukārt no šīm skolām tikai 38% izglītības iestāžu ļauj skolēniem sporta zāli izmantot ārpus mācību stundu un pulciņu nodarbību laika.

Jau ziņots, ka šodien preses konferencē SPKC Neinfekciju slimību datu analīzes un pētījumu nodaļas vecākā sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudule teica, ka vecāku viedoklis par savu bērnu ķermeņa masu būtiski atšķiras no mērītajiem antropometriskajiem datiem.

Septiņus gadus vecu bērnu vidū aptaukošanās ir gandrīz 9% no viņiem, savukārt mazāk nekā 1% šo bērnu vecāku apzinās, ka šī problēma pastāv. Tāpat, ja deviņus gadus veco bērnu vidū aptaukošanās ir gandrīz 10% bērnu, to apzinās mazāk nekā 2% viņu vecāku.

I.Pudule norādīja, ka aptaukošanās problēmā nedrīkst vainot bērnus, par to atbildīgi ir pieaugušie. Turklāt par bērnu veselīgu dzīvesveidu atbildīgi ne tikai bērnu vecāki, bet arī vecvecāki, ģimenes draugi un citi cilvēki, kas iesaistīti bērna dzīvē.

Vienlaikus PVO Neinfekciju slimību profilakses un kontroles Eiropas biroja vadītājs Žoao Breda uzteica Latvijas sasniegto tieši bērnu veselības uzlabošanas jomā, uzsverot, ka Latvijai ir visi instrumenti, tostarp monitoringa un analīzes, lai sasniegtu PVO mērķi līdz 2025.gadam panākt, ka aptaukošanās īpatsvars vairs nepieaug.

Breda norādīja, ka Latvijā ir liels progress aptaukošanās problēmu risināšanā, tomēr Latvijā būtu jāpievērš uzmanība, kā bērniem popularizēt fiziskās aktivitātes. Zinātniski pierādīts, ka bērniem, kuri ar fiziskām aktivitātēm nodarbojas vairāk, arī mācībās sokas labāk, atzīmēja PVO pārstāvis.

Viņš uzsvēra, ka skolām jānodrošina, ka bērni vismaz stundu dienā nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, informē aģentūra LETA.