PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2024. gada 22. jūnijs

Laimdots, Laimiņš, Ludmila

8493.jpeg
Foto: vladgeorgescu / 123RF
Mazākumtautību skolēni vēstures grāmatas vērtē kā vienpusīgas un propagandiskas.

Tā secināts pētījumā “Mazākumtautību skolu skolēnu identitāte un piederība Latvijai”.

Pētniece Māra Laizāne, prezentējot pētījumu, skaidroja, ka Latvijas vēsturi mazākumtautību skolēni vērtē drīzāk kā propagandas, ne izziņas un patiesas pētniecības disciplīnu.

Runājot par mazākumtautību jauniešu informatīvo telpu, Laizāne norādīja, ka viņi personīgo informācijas telpu veido ziņu kombinācija no tām, kuras viņi iegūst skolā, un tām, ko viņi uzzina mājās. Mazākumtautību skolēnu galvenais informācijas ieguves avots ir internets, tostarp Latvijas krievu valodas interneta ziņu portāli. Pētījumā jaunieši uzsver nepieciešamību kritiski attiekties pret ziņu avotiem un tos pārbaudīt.

Mazākumtautību jaunieši īpaši atsvešinās no politiskā procesa Latvijā, politiku vērtējot kā netīru, korumpētu jomu, savukārt politiķus - par personām, kuras neinteresē iedzīvotāji. Būtiska daļa jauniešu izrāda pilnīgu intereses trūkumu par politiku.

Vienotības sajūtu ar latviešiem mazākumtautību skolēni izjūt kopīgos pasākumos, svētkos un sporta panākumus. Secināts, ka vienotības sajūta ar latviešiem veidojas nepolitiskos, nacionālos pasākumos. Turklāt novērots, ka atsevišķa, nošķirta abu etnisko grupu sadzīve skolēnu vecumā galvenokārt novērojama Rīgā.

Mazākumtautību skolēni uzsver savu piederību Latvijai, jūt emocionālu piesaisti Latvijas dabai, zemei, savai dzimtajai pilsētai, arī valstij kā teritoriālam veidojumam, taču nošķir sevi no politiskās varas. Mazākumtautību skolēni uzsver Latviju kā mājas - vietu, kur tie jūt māju sajūtu, vēlas dzīvot. Iespējamo aizbraukšanu no Latvijas viņi uztver drīzāk karjeras un labas izglītības kontekstā. Daudzi uzsver vēlmi jebkurā gadījumā atgriezties/palikt Latvijā, jo šeit ir viņu mājas.

Absolūts vairākums mazākumtautību skolu skolēnu apgūst izglītību skolās ar krievu mācībvalodu. Taču pētījuma rezultāti rāda, ka mazākumtautību skolēni sevi bieži vien neidentificē kā krievus un uzskata, ka "krievs" ir Krievijai piederīga persona. Tieši pretēji - skolēni sevi identificē kā piederīgus Latvijai un biežāk pielietotā pašidentifikācija ir "Latvijas krievvalodīgais".

Mazākās pilsētās jaunieši ir daudz biežāk saskārušies ar otras etniskās grupas pārstāvjiem. Gadījumos, kad mazākumtautību skolēniem ir bijusi saskarsme, piemēram, interešu izglītībā vai skolēnu apmaiņā ar latviešu skolēniem, vērojams ievērojami niansētāks vērtējums par latviešiem kā grupu.

Pētījumu veica Māra Laizāne, Ieva Putniņa un Ilze Mileiko ar biedrības Ascendum atbalstu.