PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis

Fanija, Vēsma

10873.jpeg
Foto: erierika / 123RF
Vairāk nekā puse pedagogu uzskata, ka skolotāju profesionālā brīvība (autonomija) tiek apdraudēta.

Tā liecina Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) veiktā pētījuma "Skolotāju profesijas prestižs Latvijā" rezultāti.

Situācijas analīze parāda, ka kopumā visās Eiropas valstīs skolotāji jūt pret sevi vērstu neuzticēšanos, viņi jūtas nenovērtēti un pārāk daudz regulēti (kontrolēti) no valdību puses (European Union, 2013). Pētījumi liecina, ka skolotājiem no vienas puses tiek dota radoša brīvība un autonomija, bet no otras puses viņi ir pakļauti ārkārtīgi lielai kontrolei un uzraudzībai, ko īsteno valsts un pašvaldību institūcijas, izglītības iestāžu vadība, kā arī dažādas sabiedrības grupas (piemēram, vecāku organizācijas), turklāt šī tendence pieaug, liecina LIZDA pētījums. 

Aptaujā noskaidrots, ka 57,3% pedagogu kopumā pārliecināti, ka skolotāju profesionālā brīvība tiek apdraudēta, bet vēl 13,2% šim apgalvojumam piekrīt pilnībā. Savukārt 44,1% aptaujāto pedagogu šim apgalvojumam drīzāk piekrīt, bet 16% - kopumā nepiekrīt. Aptuveni ceturtdaļai pedagogu šajā jautājumā gan nav konkrēta viedokļa.

Pedagogi norādīja, ka, viņuprāt, kopumā skolotāju darbs tiek pārāk daudz kontrolēts un uzraudzīts - tā aptaujā norādīja 72,4% pedagogu. Savukārt sabiedrībā kopumā šāda pārliecība ir zemāka - tā domā 40,5% iedzīvotāju.

Par šiem pašiem jautājumiem tika aptaujāti arī sabiedrības pārstāvji kopumā. Noskaidrojies, ka sabiedrībā kopumā arī valda mazāka pārliecība par to, ka skolotāju profesionālā brīvība tiek apdraudēta. Šim apgalvojumam kopumā piekrīt 37,7% aptaujāto respondentu, tomēr 42,6% aptaujāto nespēj sniegt noteiktu vērtējumu šai problemātikai. Gandrīz piektdaļa jeb 19,7% iedzīvotāju kopumā nesaskata riskus skolotāju profesionālajai brīvībai.

Savukārt aptaujāto vidusskolēnu vidū 38,9% pauda pārliecību, ka skolotāju profesionālajai autonomijai pastāv draudi, taču vēl 17% vidusskolēnu pauda pretēju viedokli. Pārējiem aptaujātajiem vidusskolēniem jeb 44% nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Raugoties uz to, kas varētu apdraudēt skolotāja profesionālo brīvību, 78% pedagogi piekrita, ka vecāki uz skolotājiem mūsdienās izdara pārāk lielu spiedienu. Lielu spiedienu uz skolotājiem izdarot arī sabiedrība kopumā, kā arī skolas vadība - tā attiecīgi domā 72,4% un 48% aptaujāto pedagogu. Aptaujāto iedzīvotāju vidū šāda pārliecība izplatīta retāk - vecāku pārlieku lielo spiedienu atzīst 50,4% iedzīvotāju, sabiedrības spiedienu - 40,5%, bet skolas vadības spiedienu - 34,5% aptaujāto.

LIZDA norāda, ka profesionālā autonomija ir viens no aspektiem, kas saistāms ar profesijas prestižu.

LIZDA interneta aptaujas mērķis bija noskaidrot, kā pedagogi, sabiedrība un vidusskolēni vērtē skolotāja profesijas prestižu Latvijā, kas to ietekmē un kā to varētu celt. Aptauja norisinājās tīmekļa vietnē "visidati.lv" no 2016.gada 7.septembra līdz 17.oktobrim. Aptaujā piedalījās 1773 pedagogi, 502 sabiedrības pārstāvji un 352 vidusskolēni.

Pētījuma dati (PDF)