PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2024. gada 23. jūlijs

Magda, Magone, Mērija

6392.jpeg
Foto: sonyae / 123RF
Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) iecerējis jauna atbalsta centra atvēršanu no 2020.gada iekļaujošās izglītības sistēmas uzlabošanai, Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas sēdē pavēstīja PKC pārstāve Sigita Sniķere.

Vairāki deputāti netieši norādīja, ka šo plānu ieviešana varētu prasīt ilgāku laiku, jo vēl nav panākta vienošanās par konkrētas ministrijas pārraudzību veidojamajai institūcijai. S. Sniķere norādīja, ka centra pārraudzība būtu saistīta ar vairāku ministriju atbildību.

Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks un S. Sniķere pauda, ka šis centrs arī aizstātu pašreizējo sistēmu, kad bērnu stāvokli diagnosticē jeb attiecīgo iekļaujošās izglītības programmas kodu bērniem piešķir pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas.

Uz nepieciešamajām izmaiņām šajā jautājumā norādīja deputāte Marija Golubeva, kura vērsa uzmanību interešu konfliktam, kas veidojas arī no tā, ka pašvaldību pārstāvji veic bērna diagnosticēšanu un pieņem lēmumu par viņa nosūtīšanu uz attiecīgo skolu. Savukārt pašvaldības ir ieinteresētas līdzekļu piešķiršanai attiecīgajai skolai, kur finansējums ir atkarīgs no audzēkņu skaita, informē aģentūra LETA.

S. Sniķere skaidroja, ka vēl veidojamajam centram būtu vairākas funkcijas, arī atbalsta personāla nodrošināšana iekļaujošās izglītības jomas audzēkņiem. Funkciju skaits, ar ko iestādei jānodarbojas, tiktu pakāpeniski palielināts līdz 2021.gadam.

Paredzēts, ka PKC tiks aicināts uz citu Izglītības komisijas sēdi prezentēt jaunā centra ieceri, norādīja komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji pauda, ka pašvaldībām medicīniskajās komisijās ir grūti nodrošināt speciālistus un agrīni diagnosticēt, kā arī tiek noteiktas nepareizas diagnozes.

Pārrunājot citas problēmas iekļaujošas izglītības jomā, Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča, gan vairāki citi no diskusijas dalībniekiem norādīja, skolas nevar atrast nepieciešamo personālu iekļaujošas izglītības nodrošināšanai. Gan skolām, gan pašvaldībām nākas meklēt skolotājus pensionārus un skolotājus studentus, skaidroja IKVD vadītāja.

Lielākais izaicinājums ir izveidot sistēmu, lai arī pēc iesākto projekta noslēguma pašvaldībām būtu iespēja turpināt nodrošināt atbalstu audzēkņiem, pauda I. Juhņēviča. Amatpersonai piekrita Latvijas Universitātes (LU) asociētā profesore Dita Nīmante, kura norādīja, ka pašlaik ir iedarbināti daudzi labi mehānismu un iniciatīvas, taču bažas ir, vai šos pakalpojumus varēs nodrošināt sistēmiski ilgtermiņā.

Pēc IZM pārstāvju ziņojuma par dažādiem citiem aspektiem komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens pauda secinājumu, ka atkarībā no tā, kurā pašvaldībā atrodas bērns, viņam būtu labāka vai sliktāka pieeja.

Deputāts Raivis Dzintars vaicāja, kā skolai rīkoties situācijā, ja skolā ir agresīvs bērns, kurš apdraud apkārtējos, bet vecāki situāciju nerisina. I. Juhņēviča norādīja, ka sākotnēji skolai ir tiesības uz vienu dienu izolēt šo skolēnu no pārējiem, nodrošinot viņam apmācības citā telpā.

Pēc tam, kad deputāti uzklausīja arī pozitīvas atsauksmes par notiekošo šajā jomā, A. Ašeradens komisijas sēdes noslēgumā pauda, ka iekļaujošajā izglītībā ir panākts būtisks progress. Reizē kā izaicinājums paliek sistēmiskuma nodrošināšana, kā arī secināms, ka "vēl netiekam galā ar individuāliem gadījumiem", pauda politiķis.