PIESLĒDZIES E-KLASEI

Trešdiena, 2024. gada 29. maijs

Maksis, Raivis, Raivo

10574.jpeg
Foto: bialasiewicz / 123RF
Nākamgad plānots izvērtēt jauniešu tālākās gaitas pēc profesijas apgūšanas kādā no atbalsta programmām.

Tā Saeimas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas sēdē norādīja valsts institūciju pārstāvji.

Sēdē atbildīgo institūciju pārstāvji ziņoja par jauniešu bezdarbu Latvijā un programmām, kādas tiek izmantotas tā mazināšanai. Uz sēdi bija aicināti Labklājības ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji.

Deputāts Jānis Vucāns interesējās par situāciju, kad no 140 jauniešiem, kas mācījušies par metinātājiem, tikai 70 ir turpinājuši darbu šajā nozarē. Viņš norādīja, ka šajā specialitātē ir diezgan liels darbaspēka deficīts, un taujāja, kāpēc apmācības noslēgušās personas neturpināja strādāt šajā jomā.

Atbildīgās amatpersonas norādīja, ka iemesli ir dažādi, kas gan nav padziļināti izpētīti. Pastāv iespēja, ka darbavieta nav izdevīga saistībā ar jaunieša dzīvesvietu vai arī attiecīgā profesija jaunietim tomēr nav bijusi piemērota. Nākamgad plānots veikt izvērstu izvērtējumu par to, kas notiek ar jauniešiem, kas ir piedalījušies profesijas apgūšanas pasākumos. Tas arī ļaus sniegt atbildes uz jautājumu, bija noprotams no valsts iestāžu pārstāvju skaidrotā, informē aģentūra LETA.

Parlamentārietis Arvīds Platpers taujāja, kādi uzlabojumi varētu tikt veikti izglītības sistēmā, lai pieradinātu jauniešus pie pienākuma apziņas, jo no atsevišķiem būvniekiem viņš saņēmis atsauksmes, ka jaunieši nestrādā, ja netiek uzraudzīti.

NVA vadītāja Evita Simsone norādīja, ka, ja jaunietis vai cits bezdarbnieks nepabeidz sāktās apmācības, tādā gadījumā viņam apmācībās izlietotie līdzekļi ir jāatmaksā valstij. Savukārt "sponsorētajās" darba vietās darba devējam ir pienākums nodrošināt darba vadītāju, kura uzdevums ir mācīt, kā strādāt, un uzraudzīt, lai darbs tiek veikts noteikto laiku.