Un te nu darbs vecākiem, jo viņu uzdevums ir ieinteresēt bērnus par gudrām spēlēm, nevis ļaut spēlēt primitīvas, vardarbīgas spēles. Nav pamata viennozīmīgi apgalvot, ka datorspēles ir noderīgas vai – tieši pretēji – kaitīgas. Datorspēles var attīstīt loģisko domāšanu, spēle kā metode tiek izmantota arī, lai bērni apgūtu noderīgas zināšanas, vēsta laikraksts Diena.

Austris Štāls, Net-Safe Latvia Drošāka interneta centra Jauniešu padomes dalībnieks un Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 12. klases skolnieks uzskata, ka latviešu valodā pieejams šaurs datorspēļu klāsts. „Tipiskam mūsdienu bērnam dators un viss, kas ar to saistīts, ir ļoti svarīgs, bet, ja vecāki atsakās pieņemt bērna intereses, gadās, ka atvase mēģina lejupielādēt no interneta pirātiskās spēles un datoru vienkārši nokauj. Ja bērns aizraujas ar primitīvu, vardarbīgu datorspēli, vecākiem vajadzētu ieinteresēt bērnu par gudrāku, attīstošāku spēli. Protams, pusaudzis ieteikumos var neklausīties, bet, ja vecāki orientējas datorspēļu jomā, tad zinās variantus, kas ir izglītojoši un interesanti pat pusaudzim. Rūpīgi meklējot, atrodamas spēles, kuru sižetā jāiedziļinās, jāsastopas ar intelektuāliem izaicinājumiem, mans tēvs ar šādām spēlēm aizraujas,” stāsta Austris, apliecinot, ka datorspēles šķiet saistošas arī pieaugušajiem.

Latvijas Interneta asociācijas Net-Safe Latvia Drošāka interneta centra koordinatore Ieva Jankovska iesaka ģimeņu, kurās aug bērni, pieaugušajiem uzmanīt to, kādas interneta vietnes bērns apmeklē, lai nezināšanas dēļ datorā netiktu ielādēts vīruss. Ieva Jankovska piekrīt Austra Štāla secinājumam, ka latviešu valodā pieejamo izglītojošo datorspēļu klāsts ir šaurs. „Latviešu valodā izveidotas labas datorspēles maziem bērniem, piemēram, vietnē pasakas.lv, bet trūkst lietderīgu spēļu tieši pusaudžiem. Pirms dažiem gadiem populāra bija izglītojošā spēle Uzcel Gaismas pili, un būtu labi, ja šādu spēļu būtu vairāk. Problēma tā, ka datorspēles izstrādāšana ir finansiāli dārgs, laikietilpīgs darbs, jo jāveic arī spēles tehniskā testēšana,” uzsver I. Jankovska.

Vides pētnieks Māris Olte, stāstot par savu bērnu aizraušanos ar datorspēlēm, arī apgalvo, ka nav vienkārši atrast nevardarbīgas un izzinošas datorspēles, jo dominē spēles ar primitīvu, agresīvu sižetu. Tomēr jaunās paaudzes interesi par datorspēlēm Māris respektē. „Audzinot bērnus, nav nekā aplamāka par pilnīgu aizliegumu, tāpēc neļaut atvasēm spēlēt datorspēles nav pareizi, bet vecākiem ieteicams veicināt to, lai jaunā paaudze izvēlas datorspēles, kas uzlabo angļu valodas zināšanas, attīsta vērību, mudina izprast praktiskas darbības,” uzskata M. Olte un piebilst, ka atbalsta to, ka bērni spēlē virtuālās makšķerēšanas spēles.

Krista Priede, kura darbojas Net-Safe Latvia Drošāka interneta centra Jauniešu padomē, stāsta, ka savai divus gadus vecajai māsiņai ļauj spēlēt izglītojošās datorspēles. „Spēles ir laba iespēja bērnam apgūt iemaņas darbā ar datoru. Mazuļiem noderīga ir spēle, kas ļauj atraktīvā formā iemācīties alfabētu. Es savulaik spēlēju datorspēli, kas palīdzēja mācīties matemātiku, neteikšu, ka man šī spēle ļoti patika, bet noderīga bija,” stāsta Krista.

Par spēlēm, kuru sižetā ir vardarbības elementi, pastāv divi atšķirīgi viedokļi. Viens no tiem – spēles ļauj izlādēt negatīvās emocijas, otrs – spēles ar vardarbības elementiem tikai veicina agresivitāti, izklāsta bērnu psihiatrs Gunārs Trimda. „Vecākiem jāmāca atvasēm konstruktīva konfliktu risināšana. Ja bērns dusmojas, pieaugušie nedrīkst teikt, lai dusmas neizrāda. Ja mazulim liek dusmas apspiest, viņš centīsies emocijas izlādēt, aizraujoties ar agresīvu datorspēli,” skaidro psihiatrs. Tomēr vislielākais risks, aizraujoties ar datorspēlēm, ir realitātes izjūtas zaudēšana. „Lai nerastos nopietnas psihiskas problēmas, jāspēj pieņemt realitāti un atzīt, ka ikviens no mums ir parasts cilvēks ar sasniegumiem un kļūdām, nevis kā spēļu supervaronis,” aicina ņemt vērā G. Trimda. Ja bez datorspēlēm iztikt nevar, psihiatrs iesaka izvēlēties spēles, kurās jārūpējas par māju vai lauku saimniecību. Šāda rakstura spēles lielu popularitāti ieguvušas portāla draugiem.lv lietotāju vidū.

Svarīgākais ir reglamentēt laiku, ko bērniem atļauts veltīt datorspēlēm, norāda Māris Olte. „Slikts ir viss, kas ir par daudz. Vecākiem arī jāvēro, kā bērns jūtas pēc datorspēles spēlēšanas. Ja bērns ir raudulīgs, spēle nav devusi neko labu,” uzskata Māris. Krista Priede novērojusi, ka ar to, ka viņas mazā māsa gribētu pavadīt pie datora nesamērīgi ilgu laiku, problēmu neesot, jo „viņa ir vecumā, kad ilgi nodarboties ar kādu vienu lietu nav vēlēšanās”. Daudzas pie datora pavadītas stundas bērna veselībai par labu nenāk nekādā gadījumā, jo pastāv risks, ka var pasliktināties redze, rasties skolioze. „Vecākiem jārūpējas, lai bērnam būtu pieejamas alternatīvas datorspēlēm – grāmatu lasīšana, interešu izglītības pulciņi un sporta nodarbības,” uzsver Gunārs Trimda. Pieaugušajiem jāseko tam, lai bērns pie datora nepavadītu laiku, kas jāvelta mācībām un miegam, atgādina Ieva Jankovska. Ieteicams datorspēlēm veltīt ne vairāk par divām stundām dienā.