PIESLĒDZIES E-KLASEI

Svētdiena, 2025. gada 18. maijs

Ēriks, Inese, Inesis

5878.jpeg
Foto: 123RF
Pēc augstskolu novērtējuma publiskošanas izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis sola ķerties klāt pašiem augstākās izglītības vērtētājiem un panākt izmaiņas augstskolu pārvaldē.

Augstskolu novērtējumu, viņaprāt, vajadzētu sniegt ik pēc diviem gadiem, nevis izņēmuma kārtā, kā tas bija šoreiz, darot to Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros. "Jāatrod institucionalizēta vieta šādam vērtējumam, un tas jāsniedz visai Latvijas augstākās izglītības jomai vienlaikus. Latvija nav liela, pusgada laikā to mierīgi var izdarīt. Šis vērtējums ļoti masīvi jāizmanto tālāk, akreditējot studiju virzienus," savas ieceres skaidro ministrs, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Ieguvums studentiem būs tāds, ka pēc izvērtējuma augstskolām savstarpēji katrā studiju virzienā nāksies konsolidēt resursus, studentiem piedāvājot labākos mācībspēkus, tās varēs arī veikt niansētāku specializāciju. "Nodarbosimies nevis tikai ar sodīšanu: sliktās programmas slēgt, nedot budžeta naudu nekvalitatīvajām programmām, bet arīdzan labās programmas apvienosim," akcentē R. Ķīlis.

Nākamie soļi, ko R. Ķīlis augstākajā izglītībā grib spert, - atcelt studiju valodas ierobežojumus, lai tuvinātu Latvijas augstskolas starptautiskajai videi, veicinātu viesprofesoru pieplūšanu, iespēju katram studentam kaut semestri tikt studiju apmaiņas programmās citās valstīs, kā arī ciešu sasaisti ar darba tirgu - lai visvairāk vēlas studēt augstskolās, kuru absolventi ir veiksmīgi darba tirgū.

Pašlaik augstskolas tiek vadītas no iekšienes: tie, kas lemj, ir pašas augstskolas mācībspēki, administratori. Ministrs uzskata, ka augstskolu padomēm jābūt strukturētām tā, ka mazākums tajās ir no pašas augstskolas, vairākums no ārpuses - biznesa cilvēki, sabiedrības pārstāvji.