R.Ķīlis norādīja, ka iejaukšanās varētu izpausties kā dažāda veida atbalsts, jo, kaut arī cilvēki noveco, viņiem vēl priekšā ir daudz gadu, kurus pavadīt strādājot.

Pēc R.Ķīļa paustā, arvien aktīvāk attīstās tehnoloģijas, kā rezultātā par aktuālu jautājumu kļūs darba procesa organizēšana. Turklāt tā kā jaunajai paaudzei pieejamās kompetences kļūst arvien labāk apmaksātas, cilvēkiem pēc 40 gadiem būs jādomā, ko darīt tālāk, kā arī jāatgriežas mācību procesā.

Kā sacīja sociālantropologs, līdz 2024.gadan nav gaidāms, ka varētu pieaugt darbinieku skaits, turklāt klasiskajās industrijās būs arvien mazāk darba, tāpēc būs jāmeklē jauna pieeja.

Ķīlis uzskata, ka mūsdienu izglītībai jākoncentrējas uz karjeru, turklāt jo raitāki un biežāki būs uzņēmēju un izglītības iestāžu kontakti, jo adekvātāka kļūs karjeras izvēle. Vienlaikus mācīties ik pa laikam cilvēkiem nāksies visu mūžu, tāpat nākotnē paliks pamatprofesijas, bet pārējās būs lomas un pozīcijas projektos.

Konferencē pētījumu aģentūras "Kantar TNS" klientu atbalsta vadītāja Alise Lāce informēja par aģentūras veikto aptauju, kurā piedalījās vairāk nekā 800 respondentu, par senioriem un nodarbinātību, informē aģentūra LETA.

Aptaujā atklājies, ka Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka vidējais vecums, kad cilvēks vairs netiek uzskatīts par jaunu, ir 35 līdz 40 gadi, savukārt par senioriem tiek uzskatīti cilvēki vecumā no 61 līdz 70 gadiem.

Vienlaikus Lāce uzsvēra, ka lielāka daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka attieksme pret senioriem ir neitrāla, bet 27% aptaujāto uzskata, ka pret senioriem attieksme ir diezgan negatīva. Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka Latvijā pret cilvēkiem, kas vecāki par 55 gadiem, ir vērojama diskriminācija. Šādu viedokli pauduši 49% iedzīvotāju, kaut arī piedzīvoši diskrimināciju ir tikai 4% cilvēku šajā vecuma grupā.

Lāce sacīja, ka tas varētu nozīmēt, ka diskriminācija nav izplatīta, vai arī šajā vecuma grupā esošie iedzīvotāji nav pamanījuši diskrimināciju pret viņiem.