PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 31. maijs

Alīda, Jūsma

7783.jpeg
Foto: stfotograf / 123RF
Secināts, ka Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēs būtu jānodrošina aptuveni 13 dažādas uztura diētas, pauda Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes pārstāve Ingrīda Millere.

2016. un 2017.mācību gadā tika veikts pētījums par pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņu ēšanas paradumiem - tostarp, nepieciešamajām uztura korekcijām, kas balstītas uz dažādām, uz pārtikas produktiem vērstām alerģiskām reakcijām.

Pētījumā piedalījās 137 pirmsskolas izglītības iestādes un kopumā 20 688 bērni un tikai 16 bērnudārzos tika konstatēts, ka nevienam no audzēkņiem nav nepieciešamas ēdienkartes korekcijas.

I.Millere norādīja, ka bijuši pat gadījumi, kad vienā bērnudārzā ir 30 bērni, kuriem nepieciešams nodrošināt 11 dažāda veida ēdienkartes. Viņa atzīst, ka uztura piemērošana individuālām vajadzībām izglītības iestādēm ir milzīgs izaicinājums, jo nereti šīs ēdienkartes ir pārlieku dažādas. Līdz ar to, izglītības iestādēs esot vairāk jāstrādā ar personāla izglītošanu uztura jautājumos, jānodrošina skolas ar atbilstošu aprīkojumu, kas ļauj pagatavot ēdienu tehniski pareizi, kā arī jāseko līdzi produktu kvalitātei.

Pētījuma laikā konstatētas vairāk nekā 100 dažādas ēdienkartes, kuras būtu nepieciešamas, lai nodrošinātu katra bērna vajadzības. "Saprotams, ka nodrošināt produktu dažādību tādos apmēros ir būtība neiespējami, taču apkopojot visplašāk izplatītās alerģiskās reakcijas skolēnu vidū, izskaitļojām, ka būtu jānodrošina vidēji 13 dažādas uztura kombinācijas," pauda Millere.

Visizplatītākā nepanesība bērnu vidū ir pret piena produktiem un laktozi. Otrajā vietā visplašāk izplatīta ir nepanesība pret glutēnu, bet trešajā - pret olām un to produktiem, informē aģentūra LETA.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu gastroenteroloģe Gunta Zirnīte stāstīja, ka Ministru kabineta noteikumos ir noteikts, ka, ja bērnam ir ārsta apstiprināts slēdziens par to, ka uzturā nedrīkst lietot konkrētu produktus - izglītības iestādei ir pienākums nodrošināt atbilstošu ēdienkarti. "Šajos gadījumos pie sienas jābūt pieliktai standarta ēdienkartei un blakus - īpaši pielāgotajai. Minētie noteikumi ir jāievēro, jo neviens bērns nav pelnījis palikt neēdis tikai tāpēc, ka viņam kaut kas var kaitēt, bet skola atsakās to nodrošināt," pauda G.Zirnīte.

Viņa norādīja, ka katras diētas neievērošana, ja tā ir medicīniski konstatēta - var tikai pasliktināt bērna dzīves kvalitāti nākotnē un tam nedrīkst nepievērst uzmanību. "Nereti, piemēram, celiakijas gadījumā vienīgā iespēja kā glābt cilvēka dzīvību ir šīs diētas ievērošana, jo uzturā netiek lietots ne grama glutēnu saturošu produktu. Ilgtermiņā konkrētās diētas neievērošana var novest pie fiziskas un psihiskās atpalicības, meitenēm tas ietekmē spontāno abortu palielināšanos, tāpat dažādu anomāliju rašanos un daudzas citas komplikācijas. Kuram tas ir vajadzīgs," jautāja G.Zirnīte.

Viņa norādīja, ka dažādām alerģiskām reakcijām ir dažādi veidi kā ar tām cīnīties, taču medicīniski noteiktu produktu kaitniecību nekādā gadījumā nedrīkst atstāt neievērotu.

Šodien VEF Kultūras pilī norisinājās konference "Ēdināšanas organizācija izglītības iestādēs: izaicinājumi un iespējas", kurā runāja par aktuāliem jautājumiem izglītības iestāžu audzēkņu ēdināšanas nodrošināšanā.

Konferencē tika spriests par uztura izveidi ietekmējošiem faktoriem, bērnu un jauniešu uztura paradumu veidošanu un par citiem ar ēdināšanas procesu saistītiem jautājumiem.