PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2024. gada 28. maijs

Vilhelms, Vilis

11973.jpeg
Foto: 123RF
Centralizēto eksāmenu rezultāti ir bēdīgi, savukārt no izglītības satura reformas atteikties nedrīkst.

Šādu viedokli pauda Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) prorektors Uldis Sukovskis.

U.Sukovskis norādīja, ka eksāmena matemātikā rezultāts ir objektīvs mērījums reālajai situācijai valsts mērogā. "Tas ir ticams mērījums. Rezultāts atkal pazeminājies, nedaudz, bet tas ir kritums, un tas arī ir ļoti slikti," teica U.Sukovskis.

Lai gan fizikā un ķīmijā ir labi rezultāti, turklāt tie auguši, U.Sukovska ieskatā šos eksāmenus kārtot izvēlas nepiedodami mazs skolēnu skaits. "Te mērījums nav sevišķi objektīvs, bet acīmredzot līmenis valstī kopējs ir ļoti bēdīgs šajos priekšmetos," uzskata RTU prorektors.

U.Sukovskis uzsvēra, ka RTU ieskatā centralizēto eksāmenu sistēma ir laba ar to, ka dod iespēju saskatīt, kāda situācija ir valstī, jo "ar vienādu lineālu tiek mērīti visi bērni". "Visi mēģinājumi izvairīties no visiem eksāmeniem ir bailes ieraudzīt patieso ainu. Labāk ir zināt diagnozi un meklēt iespējas ārstēt," piebilda U.Sukovskis.

Tā kā šāda aina turpinās gadu no gada, RTU apzinās, ka, kā norādīja U.Sukovskis, ar skolu izglītību ir slikti, tāpēc augstskola cenšas palīdzēt topošajiem studentiem, piedāvājot kā papildu mācību materiālus, tā arī speciālas nodarbības.

U.Sukovskis piekrīt izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska viedoklim, ka atlikt izglītības reformas vairs nevar. "Izglītības reforma ir vajadzīga. Mēs cerīgi uz to skatāmies, bet tas būs vēl pēc gadiem. Jebkurai izglītības reformai ir inerce. Mums nāksies dzīvot ar slikti sagatavotiem studentiem vēl vairākus gadus. No tā [reformas] atteikties būtu vienkārši noziegums," teica U.Sukovskis.

U.Sukovskis arī norādīja, ka ir "ārkārtīgi dārgi nodrošināt kvalitatīvu izglītību mazā skolā", vienlaikus gan piebilstot, ka Latvijā ir arī izcilas mazās skolas, kas sagatavo ļoti labus absolventus.

Kā ziņots, šogad skolēni visos obligātajos centralizētajos eksāmenos uzrādījuši zemākus rezultātus nekā pērn. Latviešu valodas eksāmenā skolēni vidēji uzrādījuši 50,9% augstu rezultātu, kas ir par 0,4 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada, angļu valodā - 59,7%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn, bet matemātikā - 34,9%, kas arī ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā iepriekš. Rezultāts kritis arī vācu valodas eksāmenā, ko, nekārtojot valsts pārbaudījumu angļu valodā, varēja izvēlēties skolēni. Šajā eksāmenā vidējais rezultāts valstī ir 60,9%, kas ir par 4,3 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada. Krievu valodas un franču valodas eksāmenu rezultāti ir nedaudz kāpuši - franču valodas eksāmena vidējais rezultāts ir 73,3% (+2,7 procentpunkti), bet krievu valodā - 68,6% (+1,6 procentpunkti). informē aģentūra LETA. 

Eksāmenu rezultātu salīdzinājums pa gadiem apskatāms infografikā.