PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis

Bārbala, Līksma

10840.jpeg
Foto: pressmaster / 123RF
Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Jaunatnes likumā, nosakot kritērijus valsts budžeta finansējuma saņemšanai jaunatnes organizācijām.

Grozījumi, kas pieņemti vakar, 23.novembrī, nosaka, ka jaunatnes organizācijai ir tiesības saņemt valsts budžeta finansējumu arī organizācijas darbības atbalstam, tostarp pārstāvniecībai starptautiskās organizācijās. Lai pretendētu uz finansējumu, organizācijai jāatbilst deviņiem kritērijiem.

Organizācijai ir jābūt ierakstītai Jaunatnes organizāciju sarakstā, tai jāīsteno neformālās izglītības programmas jauniešiem. Organizācijai jābūt pilntiesīgai starptautiska radniecīgas darbības jomas sadarbības tīkla biedrei, turklāt organizācijā jābūt ne mazāk kā 300 biedru vai arī jāapvienojas jaunatnes organizācijām, kuru kopējais biedru skaits nav mazāks par 300.

Vienlaikus organizācijai jāveic darbs ar jaunatni vismaz trijos plānošanas reģionos, jāīsteno sava darbība atbilstoši ikgadējām jaunatnes politikas prioritātēm, bet organizācijas darbības ilgums, veicot darbu ar jaunatni, nevar būt mazāks par trim gadiem.

Finansējuma saņemšanai organizācijai arī ik gadu jāorganizē vismaz viena nacionāla mēroga konference saviem biedriem un citiem interesentiem par aktuāliem jaunatnes politikas jautājumiem, kā arī tīmekļvietnē jānodrošina publiski pieejama informācija par organizācijas darbību.

Apstiprinātie grozījumi likumā nosaka, ka jaunatnes organizāciju darbības atbalstam organizējams atsevišķs atklāts projektu konkurss reizi divos gados, kurā jaunatnes organizācijas piesakās darbības atbalsta finansējumam divu gadu periodam. Pēc lēmuma pieņemšanas par finansējuma piešķiršanu projekta īstenošanai tiek noslēgta vienošanās, kas nosaka projekta un tā posmu darbu saturu, izpildes termiņus, kā arī pušu tiesības un sasniedzamos rezultātus. Līgumu par projekta posmu izpildi slēdz ar projekta iesniedzēju par katru gadu. Līgumā nosaka posmu darbu saturu, izpildes termiņus, posma izpildes izmaksas un sasniedzamos rezultātus.

Vienlaikus grozījumi likumā nosaka, ka izglītības un zinātnes ministrs apstiprina ikgadējo jaunatnes politikas valsts programmu, kurā noteiktas ikgadējās jaunatnes politikas prioritātes atbilstoši jaunatnes politikas plānošanas dokumentiem.

Likums stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī.