Izglītība ir joma, kurā politiķu izraisītie pārpratumi nacionālo attiecību jautājumā var tikt mazināti ar tādu politiku, kas veicinātu dažādas etniskās piederības jauniešu savstarpējo cieņu un saliedētību – uz latviešu valodas pamata.

Diemžēl skolotāju centieni brīžam šķiet bezspēcīgi – iepretī politiķu iniciētajiem referendumiem, kas neveicina saskaņu sabiedrībā starp dažādās valodās runājošajiem, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Latvijas Pedagogu dome – biedrība, kas apvieno pārstāvjus no 19 skolotāju profesionālajām asociācijām, – jauno gadu sākusi ar skolēnu integrācijas projektu, kā arī organizējusi tikšanos ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli. Tajā piedalījās ne vien pedagogu organizāciju pārstāvji, bet arī LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (PPMF) mācību spēki, kā arī Rīgas domes Izglītības departamenta pārstāvji.

Šādas četru pušu tikšanās ir nepieciešamas, lai saprastu, tieši ko un kā jāuzlabo izglītības sistēmā, lai tā funkcionētu optimāli. Pašvaldības, pedagogu organizācijas un augstskolas ir galvenie Izglītības un zinātnes ministrijas profesionālie partneri, bez kuru atbalsta izglītības reformas sekmīgi īstenot neizdosies.

Izvērtās spraiga domu apmaiņa starp pedagogiem un ministru par reālo situāciju skolās un skolu direktoru patvaļu vairākos gadījumos. Šo problēmu var risināt ar direktoru atestācijām vai konkursiem (ik pēc sešiem gadiem) un terminētajiem darba līgumiem. Taču, vai jānosaka direktoriem ierobežojumi atrasties savā amatā tikai vienu divus termiņus, par to LPD pārstāvji izteica šaubas. LU PPMF dekāns A. Grīnfelds pamatoja, kāpēc nepieciešams pedagoga kvalifikāciju iegūt vismaz divos mācību priekšmetos. Savukārt R. Ķīlis bija skeptisks par atsevišķu mācību priekšmetu, piemēram, veselības mācības, nodalīšanu izglītības saturā un par nepieciešamību prasīt no skolotājiem maģistra grādu.

Tika izteikti arī ierosinājumi atvieglināt MK noteikumus skolēnu brīvā laika pavadīšanas nometņu organizēšanai. Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem pat izglītības iestādes, kuras vēlas rīkot nometnes, ir spiestas atkārtoti iesniegt dokumentus, kas jau tiek pieprasītas skolu licencēšanā. Taču šādas nometnes, darbnīcas un projekti, kas māca sadarboties dažādu tautību skolēniem, ir viens no būtiskiem sabiedrības integrācijas un patriotisma audzināšanas veidiem.