PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2025. gada 10. maijs

Maija, Paija

1846.jpeg
Pēdējos gados strauji samazinās to jauniešu skaits, kas pēc vidusskolas izvēlas augstskolu Latvijā, Ja 2008.gadā tie bija 75%, tad šogad nedaudz vairāk par 58%.

Pēc Latvijas Universitātes (LU) rektora Mārča Auziņa teiktā, neesot īstu datu, kur palika tie, kas neiestājās, - liela daļa varētu būt aizbraukuši uz ārzemēm. "Varbūt daļa nestudē ekonomiskās situācijas dēļ, jo studijas maksā naudu," pieļauj LU rektors, vēsta ziņu aģentūra LETA.

"Savā laikā mēs bijām pirmajā vietā studējošo skaita ziņā ne tikai Eiropā, bet pat pasaulē - aiz Kanādas. Tagad studējošo skaits ir strauji nokrities," saka M. Auziņš.

Viņš norāda, ka uz kopējā Eiropas fona, ja skatās statistiku, cik dažādās vecuma grupās ir cilvēki ar augstāko izglītību, Latvija nemaz tik labi neizskatās, "esam mazāk nekā vidēji Eiropā". LU rektors norāda, ka acīmredzot ir pamainījusies augstskolu jēga, - un ir jārēķinās ar to, ka augstskolās stājas ne tikai tie paši motivētākie un spējīgākie.

M. Auziņš uzskata, ka mācību organizētājiem ir jātiek galā ar dažādām situācijām, tāpēc, viņaprāt, ir jābūt top augstskolai, un ir jābūt pārējām augstskolām, kas nav ne ar ko sliktākas, bet kas orientētas uz cita tipa jauniešiem, ar citu motivāciju un mērķiem. "Latvijā varbūt ir vajadzīga zinātnes universitāte, kur patiešām vairāk studē tie, kas atnākuši, lai iegūtu izglītību, nevis tie, kas studē, lai pelnītu lielāku algu. Tie, kas orientēti uz to akadēmiskumu, uz saprašanu, izzināšanu," skaidro rektors.