PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2025. gada 01. maijs

Ziedonis

8830.jpeg
Foto: inspirestock / 123RF
Ja bērni mācās rotaļu veidā, viņi var kļūt par pirmklasniekiem jau sešu gadu vecumā, spriež izglītības speciālisti, kuri vērojuši, kā sešgadīgie bērni 22 izglītības iestādēs integrētā, atvieglotā veidā apguva 1. klases mācību vielu. Savs galavārds par agrāku skolas gaitu sākšanu būs jāsaka politiķiem.

Sešgadnieku mācībām bija izstrādāta īpaša, integrēta mācību programma. Piemēram, vienas nodarbības laikā bērns apgūst gan šo to no matemātikas, gan rokdarbiem. Liela uzmanība pievērsta arī ārvalstīs tagad populārajām āra nodarbībām – bērni ārā var gan skaitīt, gan uz celiņa plāksnēm mācīties rakstīt. Kopumā programmas aprobācijā piedalījās 387 bērni un 31 pedagogs, tā notika gan skolās, gan bērnudārzos, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Par to, kā sešgadniekiem klājas, mācoties pēc jaunas, šai vecuma grupai izstrādātas mācību programmas, ierēdņi un izglītības speciālisti šonedēļ sprieda īpašā konferencē. Tika atzīts, ka izstrādātā mācību metode atbilst sešgadnieku uztveres īpatnībām un spējām. Bērni apguvuši 92,5 % no mācību programmā ietvertajām zināšanām un 80% no iekļautajām prasmēm.

"Par skolas gaitām no sešiem gadiem bijis daudz pretrunīgu viedokļu," sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Svetlana Batare. "Iespējams, tādi radās, jo daudziem mācības skolā asociējas ar 45 minūšu sēdēšanu skolas skolā. Taču šodien iespējams mācīties, izmantojot citādas metodes. Aprobācijas laikā bērnus mācīja bērnudārza rotaļu stilā."

Konferences laikā demonstrētajos videomateriālos varēja redzēt, ka rotaļīgās mācības bērni patiešām vairāk uztver kā rotaļu, nevis kā mācības. Tomēr speciālisti atzīst – ne visiem bērniem piemērota ir arī rotaļīgā mācību programma. Secinājums – īstākais laiks, kad bērnam jāsāk mācības, ne tik daudz atkarīgs no viņa bioloģiskā vecuma, cik no psiholoģiskās sagatavotības.

Speciālisti arī uzsver, ka patiesībā mazuļi Latvijā sāk mācīties jau no pieciem gadiem, jo piecgadīgie un sešgadīgie bērni piedalās obligātajā pirmsskolas sagatavošanā. Tie, kuri iet bērnudārzā, turpat arī mācās. Salīdzinot pirmsskolas sagatavošanu ar nule aprobēto mācību programmu, galvenā atšķirība ir tā, ka sešgadniekiem nu bija jāmācās rakstīt, kamēr sagatavošanas grupā bērni tikai vingrināja rociņu. Un tieši rakstīšanā ne visiem veicās. Lādezera pamatskolas skolotāja Ilva Ceriņa atklāja, ka grūtāk ar rakstīšanu gāja tiem bērniem, kas iepriekš nebija apmeklējuši bērnudārzu.

Dienas režīms aprobācijā iesaistītajiem bērniem bija dažāds. Tiem, kuri mācījās bērnudārzā, bija ierastais pirmsskolas iestādes režīms ar trīsreizēju ēdināšanu un pusdienas miegu. Skolas režīmi bija dažādi – daļa skolu spēja nodrošināt bērniem iespēju arī pagulēt, bet citas ne. Piemēram, Lādezera pamatskolā sešgadnieki pat varēja nakšņot.