Skolas – ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē – ir mantojušas kultūru, kas vairs neatbilst mūsdienīgas izglītības vērtībām. Lai mainītos, tās var mācīties no uzņēmumiem

"Skolām un uzņēmumiem ir daudz kā kopīga – piloši jumti, kas jāremontē, produkcijas kvalitāte, kuras latiņa jāuztur, uzraudzības institūcijas, kuru prasības jāņem vērā," ar nelielu ironiju saka Ģirts Bērziņš, Swedbank valdes loceklis, Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs. Nopietnāk runājot, viņš skolas direktora amatu salīdzina ar liela uzņēmuma vadītāju. "Daudz procesu un iesaistīto pušu, dažādas nepieciešamās kompetences. Un vienlaikus – milzīga atbildība par rezultātu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā." Ērgļu arodvidusskolas direktors Andris Spaile ir līdzīgās domās. Viņaprāt, skola ir uzņēmums, turklāt kā arodskola tā cieši saistīta ar biznesa vidi. "Profesionālā izglītībā ir jādzīvo līdzi darba tirgum, tāpēc svarīgi, kā citi redz skolu vidi. Skola tikai ir lēnāka, tā gausāk reaģē uz pārmaiņām. Piemēram, pēc jaunas programmas ieviešanas galaprodukts – absolvents – ir pēc četriem gadiem."

Apzinoties, ka skolām un uzņēmumiem ir daudz kā līdzīga, organizācija Iespējamā misija sadarbībā ar Swedbank un citiem uzņēmumiem ir sākusi iniciatīvu Direktoru klubs, vēsta laikrakstsDiena. Tās mērķis ir pilnveidot skolu direktoru vadības prasmes. "Priekšnoteikums labākai izglītības kvalitātei ir patstāvīga un atbildīga skola ar spēcīgu vadību, kas sadarbībā ar vietējo kopienu prot veidot un īstenot skolas vīziju, piesaistīt, motivēt un atbalstīt izcilus skolotājus. Kā nekad agrāk skolu direktoriem jābūt prasmīgiem pārmaiņu vadītājiem," par ideju stāsta Iespējamās misijas attīstības vadītāja Zane Oliņa.

Iespējamās misijas veiktā aptauja par skolu organizācijas kultūru rāda, ka skolotāji strādā izolēti cits no cita, skolas līmenī bieži nav konsekvenču, lai sasniegtu kopīgus, uz skolēnu vajadzībām vērstus mērķus. «Uz papīra skolās jau ir dažādas sistēmas – iekšējās kārtības noteikumi, mācību plāni, mērķi utt., bet tie nav konsekventi. Ir jāpanāk konstruktīvi procesi, kurus sāk un pabeidz,» saka Z. Oliņa un piebilst, ka skolu galvenā problēma ir fragmentēta organizācijas kultūra. "Visiem, kas strādā skolā – arī tehniskajam personālam, virtuves darbiniekiem un un sargiem – būtu jābūt vērstiem uz vienu mērķi," teic izglītības eksperte.