PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2024. gada 25. jūnijs

Maiga, Milija

gramata.jpg
Foto: https://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/skolas-un-bibliotekas-sanems-davanu-jaunu-gramatu-par-valsts-izveides-pirmajiem-gadiem
Līdz ar grāmatas "1920.-1925.gads Latvijas Republikas Ministru kabineta sēžu protokolos, notikumos, atmiņās" pirmā sējuma "1920.-1922.gads" atklāšanu, skolās un bibliotēkās nonāks unikāla grāmata aptuveni 1600 eksemplāros par valsts izveides pirmajiem gadiem, informēja Ministru kabineta preses sekretāre Sabīne Spurķe.

Grāmatā pirmo reizi apkopotā veidā publicēti Valdības sēžu protokoli, tajā skaitā arī slepenie protokoli, kas papildināti ar komentāriem un lasāmi kontekstā ar valsts sākumposma gaisotni raksturojošām preses ziņām, notikumu tiešo dalībnieku dienasgrāmatu, atmiņu fragmentiem, dokumentiem un fotogrāfijām.

"Grāmata turpina stāstu par mūsu valsts pastāvēšanas pirmajiem gadiem, kurā papildus komentētajiem valdības protokoliem esam centušies iezīmēt laika garu un sabiedrības noskaņojumu, kurā netrūkst arī visdažādāko prasību, kritikas un spēcīgu emociju. To visu savā valstī var brīvi paust," skaidroja grāmatas projekta vadītāja, Valsts kancelejas pārstāve Līga Peinberga.

"Valsts kanceleja ir bijusi kopā ar Latvijas valdību jau no pirmajām tās izveidošanas dienām. Laiks, kas ir atspoguļots grāmatā, ir pietiekami sarežģīts jaunajai Latvijas valstij. Bet valdība vienmēr spējusi pieņemt smagus un atbildīgus lēmumus. Šodien ar šo grāmatu mēs nododam jums šo vēstures stāstu. Vēlos pateikties ikvienam no jums, kas deva savu artavu šīs grāmatas tapšanā, ieguldot savu enerģiju, degsmi un radot šo grāmatu," teica Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis uzsvēra, ka šī grāmata ikdienā stāvēs uz viņa galda. "Lepojos ar autoru paveikto, radot vēsturiski nozīmīgu un saturisku materiālu topošajiem studentiem, zinātniekiem, valsts pārvaldes darbiniekiem un citiem grāmatas interesentiem," viņš piebilda.

Grāmata tapusi Valsts kancelejai sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, Latvijas Kara muzeju, Latvijas Nacionālo arhīvu, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju un Rakstniecības un mūzikas muzeju, kā arī piesaistot oficiālo izdevēju "Latvijas Vēstnesis", informē aģentūra LETA. Grāmatas veidošanai finansiālu atbalstu sniedza "Latvenergo" un "Latvijas valsts meži".