Taču pilsētā patlaban ir vēl trīs skolas. Tās viena no otras atrodas aptuveni 15 minūšu gājienā. Koncentrējot resursus, ietaupītā summa šajā pilsētā varētu būt mērāma miljonos un algas skolotājiem būtu 900 eiro mēnesī. Ieguvēji būtu arī bērni, taču vietējā pašvaldība saka – tā, kā ir tagad, ir optimāli, ziņo LTV raidījums “De facto”.

Iepazinušies ar situāciju, Izglītības ministrijā saka - ja ne gluži ar divām, tad ar trim ēkām piecu vietā noteikti pietiktu. “2000 bērnu uz trim skolām, tas, iespējams, ir tas optimālais skaits, kas Latvijai būtu tāds piemērots, skatoties pēc iedzīvotāju blīvuma,” pauž Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības departamenta vecākā speciāliste Modra Jansone.

Taču šobrīd visu plāno pašvaldība, un kopumā visu piecu ēku uzturēšanai Kuldīga vienā gadā tērē apmēram divus miljonus eiro, turklāt pēdējo divu gadu laikā izdevumi palielinājušies par 15%.

Ja, piemēram, mazāko skolu ēkām atrastu citu pielietojamu un skolēnus no tām pārvietotu, tad ietaupījums par divu skolu ēkām tieši izglītības jomā varētu sasniegt pat 600 tūkstošus eiro.

Pašvaldības vadītāja Inga Bērziņa gan šādu risinājumu pat nepieļauj: “Mēs esam izrēķinājuši, ka mums ir 13 kvadrātmetri uz bērnu, kas ir mazāk nekā vidēji Latvijā, mēs nevaram viņus spiest kā siļķes mucās.”

Pērnā gada beigās Kuldīgas vadība gan sabiedrībai piedāvāja izmaiņas, viens no variantiem bija, ka resursi tiek koncentrēti pa izglītības posmiem, proti, vidusskolas posms vienā ēkā, pamatskolas – citā. Ambīcija – izveidot Valsts ģimnāziju, kas spētu konkurēt ar spēcīgajām Rīgas skolām. Kuldīdznieki publiskajā apspriešanā pateica “nē”, un dome rimās. Kuldīgas skolu rādītāji centralizētajos eksāmenos atbilst vidējiem valstī, tātad viss ir optimāli.