PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2025. gada 01. maijs

Ziedonis

11122.jpeg
Foto: katyspichal / 123RF
Augstākā izglītība jauniešiem viennozīmīgi garantē ātrāku izkļūšanu no bezdarbnieka statusa, tomēr studiju jomas izvēle joprojām notiek nepārdomāti.

Eurydice tīkla apkopotie dati par Eiropas augstākās izglītības telpu atklāj, ka pēdējos divos gados sociālo zinātņu studentu skaits ir turpinājis augt un šobrīd no kopskaita aizņem 53%. Savukārt dabaszinātņu popularitāte kritusies, vēsta laikraksts Diena.

"Visi iet mācīties par menedžeriem, bet nepadomā, ko tad beigās vadīs," saka Eiropas Augstākās izglītības telpas attīstības ziņojuma starptautiskās darba grupas vadītājs Andrejs Rauhvargers. Lūgts komentēt pētījuma datus, sākotnēji kā nozīmīgas viņš izceļ divas lietas – sociālo zinātņu studentu skaita augšanu un dabaszinātņu – kritumu. Sociālās zinātnes savu uzvaras gājienu turpina ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā, kur tās ir visvairāk studētās. 2007. gadā šo jomu izvēlējās aptuveni 34%, šobrīd skaitlis par vienu procentu audzis. Lai arī valsts budžeta vietu skaits sociālo zinātņu nozarē Latvijā ir niecīgs, studentu skaits pieaudzis par 3%. Dabaszinātnes visā Eiropā izvēlas nepilna desmitā daļā studentu, savukārt Latvijā šis cipars ir uz pusi mazāks, kas turklāt rucis arī pēdējo četru gadu laikā. Vēl krasāks kritums vērojams pedagoģijas nozarē, kuru šobrīd izvēlas divreiz mazāk studentu (11,1%). Inženierzinātnes var lepoties ar pieaugumu nepilna procenta apmērā.

"Dati apstiprina vecum veco patiesību, ka Latvijā ir pārāk maz vidusskolu beidzēju, kuriem vienlaikus būtu pietiekamas zināšanas gan matemātikā, gan dabaszinātnēs un tādēļ dabaszinātņu, inženierzinātņu, lauksaimniecības un medicīnas jomas savā starpā konkurē kaujā par šiem skolu beidzējiem – jo vairāk šo jauniešu aiziet uz inženierzinātnēm vai medicīnu, jo mazāk paliek dabaszinātnēm un lauksaimniecībai – un otrādi," atzīst A. Rauhvargers.