PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2025. gada 09. maijs

Einārs, Ervīns, Klāvs

7366.jpeg
Foto: utnapistims / 123RF
Koledžās aizvien pieaug studējošo skaits, kas rāda, ka 12 savos pastāvēšanas gados šīs izglītības iestādes ieņēmušas stabilu vietu Latvijas augstākās izglītības sistēmā.

To apliecina arī augstāko izglītības programmu izvērtējuma tops, kur viena otra koledža pat apsteigusi universitātes ar vārdu. Varbūt tieši šie panākumi šīs mācību iestādes mudinājušas aktualizēt jautājumu par iespēju piešķirt saviem absolventiem akadēmisko grādu un palikt kā patstāvīgai vienībai augstskolu pulkā, vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) koordinētā darba grupa izstrādā koledžu stratēģiskās attīstības koncepciju, kuras mērķis ir noteikt šo izglītības iestāžu vietu un lomu augstākās izglītības telpā. Darba kārtībā ir dažādi jautājumi, tai skaitā arī par kvalifikāciju (precīzāk – nosaukumu) piešķiršanu pēc īsās studiju programmas beigšanas. Koledžas šādu soli atbalsta, norādot, ka tāda pieredze pastāv arī citviet pasaulē, piemēram, ASV, bet augstskolu pārstāvji gan pret to iebilst, uzsverot, ka asociētā grāda piešķiršana var tikai absolventiem jaukt galvu, jo tas nebūt nenozīmē bakalaura līmeni. Rektoru padomes (RP) pārstāvis Jānis Bernāts, kas arī ir darba grupā, atsaucas uz Eiropas pieredzi, kur šāda prakse nav pieņemta un īsā cikla studijas ir tikai daļa no bakalaura līmeņa studijām. Tāpat viņš vērš uzmanību uz Igauniju un Lietuvu, kur visas profesionālās programmas ir bakalauru līmenī, kas ilgst 3–4 gadus.

IZM uzskata, ka ne tikai augstskolas, bet arī koledžu sektoru ir iespējams racionalizēt. Kā labs piemērs tiek minēta triju medicīnas koledžu pievienošana Latvijas Universitātei un Rīgas Stradiņa universitātei (RSU) publisko aģentūru statusā. Arī RP domā: tas ir optimāls augstskolu un koledžu sadarbības veids, kas ļautu uzlabot materiāli tehnisko bāzi un citus resursus, turklāt pēc īsā cikla beigšanas bez lieku formalitāšu izpildīšanas koledžas absolventi var turpināt studijas augstskolā. RSU Sarkanā Krusta koledžas, kas arī nu kļuvusi par aģentūru, direktors Gastons Neimanis to vērtē "kā normālu sadarbības veidu, ja to gudri menedžē". Ieguvēji esot abas puses: koledža gūst labākus resursus un prestižāku vārdu, augstskola – pamatīgāk sagatavotus studentus. Viņš norāda, ka modeļi, kā sadarboties ar augstskolām, ir dažādi. Var arī darīt kā Liepājas Medicīnas koledža, kas kļuvusi par RSU filiāli un postulē sevi kā tās sastāvdaļu.

Taču noteikti apvienošanās nav īstenojama mehāniski un visām koledžām nav jābūt saimnieciski pakārtotām zem augstskolām, ir pārliecināts arī Juridiskās koledžas direktors Tālavs Jundzis, kura vadītā mācību iestāde ir viena no astoņām privātajām koledžām. Viņš norāda, ka "mūs kā privātos jau konsolidē tirgus", un vismaz šobrīd par to nedomā. Taču nekad nevar teikt nekad, atzīst T. Jundzis, piebilstot, ka šajā lietā nedrīkst pieļaut Ungārijas kļūdu, kura apvienojusi zem vienas administrācijas 2–3 augstskolas. Diemžēl bijis jākonstatē, ka nekas nav uzlabojies, tai skaitā – nav sarucis darbinieku skaits. Tāpat Juridiskās koledžas direktors domā, ka, ņemot vērā Latvijas ekonomisko situāciju, vajadzētu saglabāt filiāļu tīklu (Juridiskajai koledžai tādas ir četras), dodot iespēju cilvēkiem uz vietas iegūt izglītību. Koledžu asociācijas priekšsēdētājs Jānis Rozenblats arī ir par to, lai šīs izglītības iestādes saglabātu patstāvīgu statusu un netiktu integrētas augstskolās. Ja nu tomēr apvienot, tad mazākās (tai skaitā – arī privātās), un tās to darīt piespiedīs akreditācija un "pati dzīve".