PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2025. gada 01. maijs

Ziedonis

9615.jpeg
Foto: petro / 123RF
Latvijas attīstību joprojām kavē iesīkstējusī izglītības sistēma, savukārt viena no lielākajām problēmām ir ļoti zemais profesionālās izglītības prestižs.

"Latvijas attīstību kavē ļoti vāja izglītības sistēma, kuru gan pašreizējais ministrs Roberts Ķīlis cenšas sakārtot, tomēr neizdodas. Tāpēc jau ministram iet tik grūti, ka izglītības sistēma stipri iesīkstējusi. Tas, ka pret viņu iesaista ne tikai lektorus, bet arī studentus, man šķiet šausmīgi, jo ministra idejas ir pareizas," sacīja AS Smiltenes piens valdes priekšsēdētāja Gita Mūrniece.

Tāpat Smiltenes piena vadītāja uzsvēra, ka izglītībā joprojām nav definēts, kādas nozares vajadzīgas biznesam, vēsta ziņu aģentūra LETA.

"Latvijā ir sešas profesionālas pārtikas pārstrādes nozares - piens, alus, maize, gaļa, zivis, alkohols. Tikmēr pastāv tikai viena augstskola - Jelgavā, kurā gatavo pārtikas tehnologus. Tur uzņem apmēram 100 jauniešus gadā, bet augstskolu pabeidz 30, no kuriem puse pēc absolvēšanas aizbrauc uz Īriju lasīt zemenes," sacīja G. Mūrniece, akcentējot, ka vajadzētu atjaunot savulaik augstskolās praktizēto sadales sistēmu.

"Nesaprotu, kādēļ valsts neliek atstrādāt jauniešiem, kas mācījušies budžeta grupās. Ja mēs to no saviem nodokļiem apmaksājam, kāpēc lai absolventi to neatstrādātu. Ja esi ņēmis no valsts, ar savu darbu jāatdod," sacīja G. Mūrniece.

Savukārt ceļu būves uzņēmuma SIA 8 CBR valdes priekšsēdētājs Andris Lancbergs norādīja, ka sabiedrībā joprojām ir ļoti zems profesionālās izglītības prestižs. "Visi raujas uz vidusskolām un tad - uz Rīgu. Tikmēr profesionāli tehniskās skolas pārvērtušās par internātskolām, kur bērns dabū siltu ēdienu un ir apkopts. Kopējais profesionālās izglītības prestižs ir ārkārtīgi zems, lai gan šajās skolās sagatavo patiešām profesionālus jauniešus - ceļu un meža tehnikas speciālistus," sacīja A. Lancbergs.

Vienlaikus viņš atzina - lai no jaunā darbinieka "kaut ko prātīgu izveidotu", uzņēmējam ar viņu jāstrādā vēl četrus piecus gadus, jo jaunie esot stipri galvenokārt teorētiskajās zināšanās.