PIESLĒDZIES E-KLASEI

Svētdiena, 2024. gada 06. oktobris

Monika, Zilga, Zilgma

Uzsāks jaunu sabiedrības iesaistes projektu Gadsimta stāsti par ikdienas dzīvi Latvijā pēdējās desmitgadēs
Uzsāks jaunu sabiedrības iesaistes projektu Gadsimta stāsti par ikdienas dzīvi Latvijā pēdējās desmitgadēs
Foto: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja digitālā krātuve eMuzejs papildināta ar jaunu projektu Gadsimta stāsti. Iesaistot visplašāko cilvēku loku, tajā iecerēts muzejnieku un sabiedrības pārstāvju kopīgiem spēkiem dokumentēt un saglabāt liecības par 20. gadsimta un arī 21. gadsimta sākuma ikdienas dzīvi Latvijā – to dzīvesveidu, kuru vēl atceras pašlaik dzīvojošās paaudzes, bet kas pamazām sāk izzust no mūsu sociālās atmiņas.

Projekta starts tiks pieteikts 29. martā, plkst. 15.00, tiešrādē Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Facebook lapā. Vairāki tā veidotāji stāstīs par Gadsimta stāstu nozīmi muzeja darbā, tēmu izvēli, par anketu aizpildīšanas un materiālu pievienošanas tehnisko pusi. LNVM direktors Arnis Radiņš dalīsies atmiņās par dzīvi komunālajā dzīvoklī, viesi – Urzula Jēkabsone runās par padomju laika ģērbšanās paradumiem, Monika Zīle – par dāvanām un dāvināšanas tradīcijām, Dainis Īvāns – par cilvēka attiecībām ar padomju valsti. Viena no projekta autorēm Dr. art. Ieva Pīgozne sniegs intervēšanas ieteikumus projekta potenciālajiem līdzdalībniekiem, kuri nevis aizpildīs anketu par savu pieredzi, bet iztaujās, piemēram, vecmāmiņu, vecākus vai kaimiņu onkuli.

Piedalīties atklāšanā un iesaistīties projektā aicināts ikviens interesents.

Gadsimta stāsti veidoti kā mūsdienīgs turpinājums jau 19. gs. beigās un 20. gadsimtā Latvijas teritorijā aizsāktajiem etnogrāfiskajiem un antropoloģiskajiem lauka pētījumiem, kuros savāktās liecības – interviju pierakstus, anketu lapas, zīmējumus u.c. materiālus – glabā Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Muzeja darbā šāda veida liecības būtiski papildina saglabāto materiālo kultūras mantojumu (priekšmetus). Ne vienmēr līdz ar muzejā saglabātu priekšmetu nāk detalizēta informācija par tā darināšanas vai izmantošanas apstākļiem. Tādēļ projektā Gadsimta stāsti muzejs iecerējis jau savākto vēstures liecību klāstu papildināt ar izvērstākiem stāstiem par konkrētām ikdienas parādībām mūsu jaunāko laiku vēsturē.

Tieši par pēdējiem 70-80 gadiem Latvijas Nacionālajā vēstures muzeja krājumā ir salīdzinoši mazāk šāda veida ikdienas dzīves liecību, kaut arī krājumā esošo ikdienas dzīvi raksturojošo priekšmetu, dokumentu un fotogrāfiju klāsts ir ļoti plašs. Līdzšinējo ekspedīciju materiāli plašāk raksturo tradicionālo dzīvesveidu laukos 19. gs. un 20. gs. sākumā, nevis pēdējās desmitgades.

Projekta izveidi rosināja arī fakts, ka jau kādu laiku plaši un spontāni dalīšanās ar atmiņām par dzīvi 70. un 80. gados notiek konkrētās sociālo mediju tematiskajās (interesentu) grupās. Taču uzticot pašu vai radinieku, kaimiņu pieredzēto un pārdzīvoto profesionālai atmiņu institūcijai – muzejam, šīs vēstures liecības iespējams pilnvērtīgi saglabāt, aktualizēt un padarīt pieejamas bez laika un ģeogrāfiskā ierobežojuma. Tās noteikti palīdzēs arī pētniekiem, kuri tuvākā vai tālākā nākotnē nodarbosies tieši ar šo vēstures periodu.

Līdzdarboties projektā iespējams, eMuzejā aizpildot tematiskas anketas. Atliek izvēlēties kādu konkrētu laikmeta parādību, piemēram, atbildēt uz jautājumiem par pirmajām “zem letes” vai “pa blatu” nopirktajām džinsa biksēm, par dzīvi komunālajā dzīvoklī, par bērnības rotaļlietām un skolas gaitām, par obligāto militāro dienestu PSRS armijā, par svētkiem ģimenes un draugu lokā, par obligātajām talkām kolhozu ābeļdārzos, kartupeļu un biešu vagās, kā arī daudz ko citu. Anketu atbildēm var pievienot arī foto, audio vai rakstītos materiālus (Word vai pdf formātā). Ikviens interesents var aizpildīt neierobežotu skaitu anketu par vienu un to pašu vai par dažādām tēmām. Materiāls tiks publicēts pēc tā apstiprināšanas 1-2 dienu laikā.

Projektu īsteno Latvijas Nacionālais vēstures muzejs sadarbībā ar Dr.art. Ievu Pīgozni un SIA "EPVA Eksperti", to finansiāli atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds.