Tika apstiprināta informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība jeb tā dēvētās "tikumiskās audzināšanas" vadlīnijas.

Noteikumu izstrāde bija nepieciešama, jo pirms gada Saeima apstiprināja grozījumus Izglītības likumā, tajā iekļaujot regulējumu par tikumisku audzināšanu izglītības iestādēs. Vadlīniju tapšana notika vairākos posmos, kuros piedalījās gan izglītības sektora, gan arī nevalstiskā sektora pārstāvji.

Šie noteikumi nosaka izglītojamo audzināšanas, arī valstiskās un tikumiskās audzināšanas, vadlīnijas izglītības iestādēs, tostarp reglamentē Latvijas valsts simbolu lietošanas noteikumus izglītības iestādē un tās rīkotajos pasākumos. Tāpat tie nosaka pasākumus, kādi rīkojami valsts svētku svinēšanai izglītības iestādēs. Minētie regulējumi neattiecas uz augstskolām. Papildus tie nosaka arī kārtību, kādā izvērtējama informācijas, kā arī mācību un audzināšanas metožu atbilstība izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai, kā arī šīs izvērtēšanas kritērijus.

Par šo noteikumu ievērošanu izglītības iestādē ir atbildīgs tās vadītājs.

Noteikumu izpratnē audzināšana ir mērķtiecīgi organizēta izglītības procesa neatņemama sastāvdaļa, izglītojamā vispusīgas, tostarp tikumiskās, attīstības veicināšana un attieksmju veidošana. Audzināšana ir virzīta uz sociālās un kultūras pieredzes ieguvi, izglītojamo emocionālā intelekta attīstību un pašregulāciju, vērtību sistēmas veidošanos un tikumu izkopšanu attiecību veidošanai, sadarbībai, pilsoniski atbildīgai un veiksmīgai dzīvei sabiedrībā.

Izglītības procesā ir jāveicina izglītojamā izpratne par atbildīgu attieksmi un rīcību, kas apliecina tādas vērtības kā dzīvība, cilvēka cieņa, brīvība, ģimene, laulība, darbs, daba, kultūra, latviešu valoda un Latvijas valsts.

Audzināšanas mērķis ir nodrošināt iespēju katram izglītojamajam kļūt par krietnu cilvēku, tikumisku, rīcībspējīgu un atbildīgu personību sabiedrībā. Tāpat mērķis ir veicināt izpratni par vērtībām un tikumiem, sekmējot to praktizēšanu, bagātināt kultūrvēsturisko pieredzi, stiprināt piederību un lojalitāti Latvijas valstij un tās Satversmei.

Noteikumos ietverti 12 būtiskākie izkopjamie un praktizējamie tikumi - atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums, tolerance.

Izglītojamo audzināšanu jāīsteno mācību stundās, klases vai grupas audzinātāja stundā, ārpusstundu aktivitātēs. Tāpat tas darāms, pedagogiem sadarbojoties ar vecākiem.

Vadlīnijas nosaka, ka izglītības iestādē ir jāievēro tiesiskums un vienlīdzība pret visiem izglītojamajiem, jārespektē katra izglītojamā attīstības individuālās īpatnības, reliģiskās, lingvistiskās, kultūras un sociāli emocionālās vides atšķirības, dažādas spējas, atšķirīgās izglītības un speciālās vajadzības.

Izglītības procesā izglītojamajiem jāveicina ne tikai izpratne par vērtībām un tikumiem, bet arī jānodrošina kritiskās domāšanas un morālās spriestspējas attīstība, kā arī jāmotivē tikumiskai rīcībai.

Tāpat ir jāveicina izglītojamā izpratne par ģimeni un laulību kā īpaši aizsargājamām vērtībām, ģimenes veidošanu, vecāku lomu un savstarpējām attiecībām ģimenē. Izglītības iestādei ir jāstiprina izglītojamā valstiskuma apziņa, jāveicina pilsoniskā līdzdalība un iniciatīvas, lojalitāte un patriotisms. Papildus jāveicina izglītojamo un pedagogu valsts valodas lietošana un izkopšana.

Pedagogs savukārt vadlīniju izpratnē uzskatāms par neatkarīgu un atbildīgu par izglītības procesā izmantojamās informācijas un mācību līdzekļu atbilstību izglītojamā audzināšanas mērķiem un uzdevumiem.

Pedagogam ir jābūt objektīvam un lojālam Latvijas valstij un tās Satversmei, kā arī pedagogs neveic aģitāciju un ievēro politisko un reliģisko neitralitāti. Pedagogs ar savu rīcību un pausto viedokli nedrīkst diskreditēt izglītības iestādi un valsti.

Attiecībā uz izglītības procesā izmantojamajiem materiāliem noteikumi nosaka, ka tiem ir jāatbilst Satversmei un citos saistošos tiesību aktos paustajām cilvēktiesībām, izglītības standartos noteiktajam, kā arī vispārdidaktiskiem principiem.

Materiāli nedrīkst aicināt uz cietsirdību un vardarbību, saturēt pornogrāfiju, cilvēka pazemošanas, netiklības un atkarības izraisošu paradumu propagandu, kā arī tie nedrīkst būt vērsti uz nacionālā, etniskā, rasu, sociālā vai reliģiskā naida izraisīšanu un radikalizāciju. Tāpat tie nevar būt vērsti uz personas vai to grupas diskrimināciju, kā arī uz PSRS un nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, noziegumu publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai rupju noniecināšanu. Materiāli tāpat nedrīkst aicināt likvidēt Latvijas valstisko neatkarību un teritoriālo vienotību.

Informācijas resursu atbilstības izvērtēšanu veic pedagogs patstāvīgi vai sadarbībā ar citiem pedagogiem, vai iestādes administrāciju. Savukārt izglītojamo vecākiem ir tiesības vērsties pie pedagoga un saņemt pamatojumu par izmantoto resursu atbilstību tikumiskās audzināšanas nodrošināšanai, informē ziņu aģentūra LETA.

Tikmēr asociācijas "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle skaidroja, ka, lai arī politiķi negrib piekrist, taču skolās pašcenzūra jau strādā. "Medijos jau izskanējuši trīs gadījumi, no kuriem viens saistīts ar Juglas vidusskolu. Arī mūsu organizācijā jau bijuši vairāki precedenti, kad skolotāji lūdz par dažām jūtīgām tēmām reproduktīvajā veselībā ar bērniem nerunāt," klāstīja I.Ķelle.

Viņa atzīmēja, ka viens no vadlīniju punktiem paredz, ka izglītojamo vecākiem būs tiesības prasīt pedagogiem skaidrojumu par mācību procesā izmantoto materiālu un metožu atbilstību tikumībai. "Tas ir vēl viens punkts, kas atļaus attīstīties cenzūrai. Zinot to, cik Latvijā mēs esam naski uz sūdzēšanos un pārbaudīšanu, jautājums, cik daudzi no mūsu skolu vadītājiem ir gatavi izturēt neskaitāmas pārbaudes. Juglas vidusskolas direktorei pēc vienas mammas sūdzības, kas bija bija saistīta ar bioloģijas skolotājas atbilstoši mācību saturam lietotu bukletu izmantošanu, bija jāpārdzīvo četras pārbaudes," akcentēja asociācijas "Papardes zieds" vadītāja.

I.Ķelle bažījas, ka "lēnām atgriežamies laikā, kad bija tēmas par kurām nerunāja", bet tā vietā bērni paši atrada informāciju. "Informācija, ko bērns nepiemērotā vecumā var atrast par tēmām, ir ārkārtīgi plaša un daudznozaraina. Ja skola šobrīd zaudē lomu, ka skola ir atklāta vieta, kur skolotājs ar bērnu diskutē par neērtajiem jautājumiem, palīdzot saprast, tad tas ir skumīgi," sacīja "Papardes zieda" valdes priekšsēdētāja.