PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2025. gada 09. maijs

Einārs, Ervīns, Klāvs

9357.jpeg
Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Kanceleja
Mazo skolu jautājums ir ne tikai izglītības, bet arī valsts attīstības jautājums – šāda doma vairākkārt izskanēja konferencē "Skola Latvijā: pārmaiņām labvēlīgs laiks".

Tajā varēja noskaidrot, kādas sekas tad bijušas Sorosa fonda – Latvija īstenotajai iniciatīvai Pārmaiņu iespēja skolām, kuras ietvaros Latvijas skolās tika ieguldīts viens miljons eiro, vēsta laikraksts Latvijas Avīze. Par šo naudu skolas varēja gan organizēt dažādas nodarbības apkārtnes iedzīvotājiem, gan nopirkt nepieciešamo aprīkojumu – ne tikai nodarbībām, bet arī citām vajadzībām. Piemēram, dažviet tika pirktas veļas mazgājamās mašīnas, ko var izmantot katrs, kam mājās tās nav.

Ieguldīt naudu tieši skolās Sorosa fondam ieteica Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS), kura ar satraukumu vēroja, kā ekonomiskās krīzes iespaidā 2009. gadā tika slēgtas vai reorganizētas 63 skolas. "Laukos kļuva arvien vairāk tumšu logu," tā šo laiku atceras LPS padomniece Silvija Šimpfa. 

Kaut arī Sorosa fonda piešķirtais finansējums skolām beidzās jau pirms gada, daļā pārmainīto skolu aktivitātes nav rimušās arī šobrīd. Dažviet aktivitātes turpinās, pateicoties pašvaldību līdzfinansējumam, citur iedzīvotāji paši gatavi piedalīties ar līdzmaksājumu. Daļa aktivitāšu notiek arī uz entuziasma pamata.

To, ka skolām, ja tās grib pastāvēt, jāturpina mainīties, apliecina arī valdības deklarācijā rakstītais, ka skolām jākļūst par kopienu daudzfunkcionāliem centriem. Šā mērķa īstenošanai tikšot veidota starpnozaru programma.

"Mazās skolas tiešām ir izšķiroša tēma Latvijas attīstībai," konferencē apliecināja arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Viena no viņa idejām ir panākt, lai nauda skolēnam seko ne tikai līdz pašvaldībām, bet līdz skolai. Tas liegtu pašvaldībām dotēt mazās skolas uz lielo skolu rēķina. Apzinoties, ka šāda finansēšanas sistēma būtu vēl lielāks drauds mazajām skolām, R. Ķīlis pauž, ka mazo skolu uzturēšanai jātērē ne tikai izglītībai paredzētais finansējums.

"Būtiski vērst sabiedrības uzmanību uz to, ka laukiem ir cerība un tiks atrasts risinājums," tā ministrs. Laukiem esot nākotne, tie nav tikai skumja un nostalģiska pagātne.

"Gribam, lai lauki ir mūsu resurss un spēks," turpināja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa. Kas notiks ar lauku skolām, esot visas sabiedrības, ne tikai izglītības nozares jautājums.

Projekta koordinatore Aija Tūna stāstīja, ka projektā iesaistījās un skolās lieliski sadarbojās dažādas paaudzes. Tāpat projektā iesaistītajiem nācās saprast, ka dažādība ir resurss, kas var pat noderēt kā tirgus prece – proti, oriģināli piedāvājumi spēj piesaistīt daudz cilvēku. Piemēram, uz kokļu gatavošanas meistardarbnīcu Druvienas pamatskolā nu dodas interesenti no visas Latvijas.

"Skolas jāsaglabā ne jau saglabāšanas dēļ, bet gan tāpēc, lai dotu tām iespēju attīstīties," sacīja A. Tūna. Pašvaldībām jāsaskaņo novada attīstība ar skolām paredzēto nākotni. Skolu veidošanās par kopienas centru nav nekas jauns – tāda funkcija izglītības iestādēm ir arī daudzviet citur pasaulē. Skolu pārtapšana par kopienu daudzfunkcionāliem centriem solīta arī valdības deklarācijā.

Iniciatīvas ietvaros uzņemta arī filma par skolu pārtapšanu kopienu centros – Otrais zvans. Tajā ietverts stāsts arī par Rozulas pamatskolu, kura nepaguva pieteikties iniciatīvai un tagad slēgta. Pie bijušās skolas ēkas piestiprināta piemiņas plāksne "Te bija skola 1888 – 2009". Diemžēl slēgtas vai reorganizētas arī dažas no Sorosa fonda atbalstītajām skolām, piemēram, Kurmenes un Šķēdes pamatskolas.