PIESLĒDZIES E-KLASEI

Pirmdiena, 2024. gada 17. jūnijs

Artis, Artūrs

9031.jpeg
Foto: michaeljungs / 123RF
Lai mazinātu vardarbību skolās, Valsts policija ir sākusi darbu pie skolu drošības programmas izstrādes. 

Tā laikrakstam Diena pastāstījis policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics.

Plānots, ka uz skolām dosies eksperti, kuri palīdzēs izvērtēt gan to, kā fiziski telpu padarīt drošāku, gan to, kā novērst iespējamo vardarbību. Kā piemēru A.Rinkevics minējis ģērbtuves vai telpas pie sporta zāles. Nereti tieši šajās vietās skolēni kārto savas domstarpības, lai gan tur visu laiku būtu jābūt kādam pieaugušajam, kas situāciju uzmana. Patlaban tas notiek reti. Tāpat, ja skolas teritorija nav apsargāta, pastāv lielāka iespēja fiziskai vardarbībai.

Uzlabojumi gan nav gaidāmi visās skolās uzreiz - resursu ierobežotības dēļ sākumā projektā skolas varēs iesaistīties brīvprātīgi.

Kā informējis A. Rinkevics, šogad līdz maija beigām vien reģistrēts ap 150 fiziskas vardarbības gadījumu skolās. Tomēr grūti esot runāt par konkrētām tendencēm, jo A. Rinkevics ir pārliecināts, ka policijas redzeslokā nonāk vien neliela daļa vardarbības gadījumu. Turklāt medicīnas iestādēm ir pienākums par fizisku vardarbību ziņot policijai, bet par emocionālu vardarbību neviens neuzzina, ja pats skolēns par to nerunā.

Statistikas dati mudina policiju domāt, ka Rīgā vardarbību skolas slēpj vairāk vai arī to retāk pamana vecāki. Lielākā daļa iesniegumu policijā ir tieši no reģioniem, taču A.Rinkevics netic, ka Rīgā nekas tāds nenotiek. Iespējams, slēpjot bērnu konfliktus, skolas mēģina nosargāt savu prestižu.

Policijā gan var pateikt, ka bērni pēdējos gados kļuvuši ciniskāki. Kā piemērus viņš minējis situācijas, ka skolēnam aizdedzināts džemperis vai mati, bērni savus vienaudžus bāzuši tualetes podā un likuši laizīt zemi.

Ziņas par vardarbību skolās gan no pašiem bērniem, gan viņu vecākiem saņem arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (VBTAI). Tās vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa stāstījusi, ka aizvien vairāk vardarbības gadījumu ir saistīti ar interneta vidi. Arī pa uzticības tālruni saņemtie zvani liecina, ka liela problēma ir tieši emocionālā vardarbība. Skolās notiek apsaukāšanās, ņirgāšanās, izstumšana un pazemošana, kas turpinās arī ārpus skolas.

"Vardarbība nebeidzas skolas sienās, bet pāriet uz interneta vidi, kas agrāk nebija iespējams. Agrāk, vismaz aizverot skolas durvis, problēmas it kā palika tur. Šobrīd bērns, kurš kļuvis par upuri, šo upura lomu saglabā arī ārpus izglītības iestādes," sacījusi L. Rieksta-Riekstiņa. Inspekcijā gan novērots, ka skolas arvien biežāk meklē palīdzību un arī vecāki izlemj neklusēt.