PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2025. gada 06. maijs

Didzis, Gaidis

5657.jpeg
Foto: 123RF Stock Photo
Skolotājs, kurš atzīst skolēnu tiesības uz privāto dzīvi, tāpēc neuzdod mājasdarbus, varētu būt katra skolēna sapnis.

Tomēr mājasdarbu neuzdošana nav vienīgais iemesls, kāpēc Rīgas 2. Valsts ģimnāzijas vēstures skolotājam Jānim Arājam Latvijas Universitāte (LU) piešķīrusi Gada skolotāja titulu. Šādu apbalvojumu LU piešķir, aptaujājot jaunos studentus par to, kura skolotāja devumu sagatavošanā studijām jaunieši īpaši gribētu izcelt. Neviens no pērnā gada Rīgas 2. Valsts ģimnāzijas absolventiem gan nav devies studēt vēsturi, taču J. Arāja vadītajās stundās gūtās prasmes noderēs arī citās studiju programmās, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

J. Arājs māca vēsturi tikai vidusskolas klasēs, un stundas viņš lielākoties vada lekciju veidā, tikpat kā nemaz neizmantojot mācību grāmatas. Viņaprāt, mācību grāmatas kļuvušas pārāk primitīvas. Tajās informācija ir sadrumstalota, fakti – apgrābstīti, nevis pienācīgi izskaidroti.

Bet vai tad nav tā, ka mūsdienu skolēnam vajag interaktīvas bildītes, lai viņu ieinteresētu? Vismaz tādas metodes bieži vien tiek popularizētas pedagogu saietos.

"Tās ir muļķības," atbild J. Arājs. "Mūsdienu jaunieši tiek attēloti dumjāki, nekā viņi ir. Viņi ir gudri un paši to apzinās. Līdz ar to viņu prasības pret mācību stundas saturu ir pietiekami augstas. Atgremojot to, kas teikts mācību grāmatā, augstus mācību rezultātus nevar sasniegt. Un arī ieinteresēt nevar."

"Es stundām gatavojos, izmantojot zinātnisku literatūru," stāsta skolotājs. Savukārt skolēniem pašiem jāizlemj, kā viņi gatavosies kontroldarbiem. Vai stundās visu pierakstīs un mācīsies no pierakstiem, lasīs vēstures grāmatas par kontroldarba tēmu vai arī meklēs informāciju internetā. J. Arājs neliek iekalt gadskaitļus, bet vēlas, lai skolēni izprot vēstures notikumus. "Ja cilvēks nesaprot procesus, no faktoloģiskām zināšanām nebūs nekādas jēgas," pārliecināts pedagogs.

Mājasdarbus J. Arājs parasti neuzdod, jo uzskata, ka mācību darbam jānotiek klasē. Tomēr skolēniem jāmācās strādāt arī patstāvīgi, tāpēc J. Arājs uzdod rakstīt referātus. Šādi skolotājs palīdz skolēniem sagatavoties mācīšanās stilam, kas viņus gaida augstskolā.

Vai tad skolēni nesaka: kam man vēstures zināšanas, ja būšu inženieris vai uzņēmējs? "Saku skolēniem, ka vēsture jāmācās, lai viņi būtu inteliģenti un erudīti cilvēki. Mūsdienās ir ārkārtīgi plašas iespējas ceļot. Ja cilvēks jau zina par pasaules arhitektūras un mākslas pieminekļiem, viņš šos ceļojumus var baudīt pavisam citā līmenī. Taču vēsture jāmāca interesanti, tad arī skolēniem neradīsies muļķīgi jautājumi, kāpēc tā jāmācās," teic skolotājs. Vēstures mācīšana ir arī viena no patriotiskas audzināšanas sastāvdaļām. Un tas mūsdienās, kad daudzi jaunieši brauc prom, ir ļoti svarīgi. Patriotam tomēr būs grūtāk pamest dzimto zemi.