“Novadu spēles” ir komandu spēle, kurās fakultātes mācībspēki un pētnieki vērtē novadu jauniešu zināšanas par sava novada attīstību un zināšanas par Latviju. Savukārt jauniešiem ir iespēja salīdzināt sevi ar citu novadu jauniešu komandu sniegumu, iepazīt dažādos Latvijas novadus un kopīgi diskutēt par jauniešu iespējām un lomu sava novada un Latvijas nākotnes veidošanā, informē Baiba Bela, LU SZF Asociētā profesore un vadošā pētniece. 

Konkursu rīko LU Socioloģijas nodaļa un Sociālo un politisko pētījumu institūts sadarbībā ar Latvijas skolām. “Novadu spēles” katru gadu tiek veidotas saistībā ar kādu Latvijas attīstības jautājumu, spēļu tēmu saistot ar aktuālajiem pētniecības projektiem LU SZF Sociālo un politisko pētījumu institūtā. Šogad spēles tika rīkotas sadarbībā ar valsts pētījumu programmas SUSTINNO projektu “Ilgtspējas sociālā dimensija un sociālā inovācija”, tādēļ spēļu tēma ir saistīta reģionālo attīstību un sociālajām inovācijām. Pētniekiem tā ir iespēja paskatīties uz attīstības procesiem novados ar vidusskolēnu acīm.

„Novadu spēlēs” šogad piedalījās komandas no sešām Latvijas vidusskolām - Alūksnes novada vidusskolas, Babītes vidusskolas, Iecavas vidusskolas, Jaunjelgavas vidusskolas, Rīgas 88. vidusskolas un Stopiņu novada Jauniešu domes, kuras komandā ir vairāku skolu audzēkņi.

Spēļu pirmajā kārtā vidusskolēni skolotāja vadībā izstrādāja pētnieciskos darbus, kuros raksturoja savu novadu. Spēļu otrajā kārtā vidusskolēni iepazīstināja ar savas komandas un novada vizītkarti, atbildēja uz erudīcijas jautājumiem un divu komandu sadarbībā veidoja savu vīziju par novada attīstību un sociālajām inovācijām. Pētnieciskā darba un vizītkartes veidošana ļauj skolēniem pašiem labāk iepazīt savu novadu - tā cilvēkus, kultūras objektus, saimniecisko darbību, izglītības iespējas, vēlreiz novērtēt skaistākās vietas, ar kurām iepazīstināt citus. Spēļu dalībniekiem tā ir arī iespēja uzzināt daudz jauna par citiem novadiem, kā arī mācīties vienam no otra dažādus radošus paņēmienus, kā interesantā veidā pastāstīt par sevi citiem. Sarunā ar skolotājiem noskaidrojās, ka vidusskolēni  izdara daudz vairāk, nekā žūrija redz, vērtējot iesniegtos darbus un komandu sniegumu spēļu laikā. Piemēram, Alūksnes skolas komanda bija apceļojusi visus 15 Alūksnes novada pagastus, katrā meklējot interesantākās vietas, par kurām pastāstīt; Babītes un Jaunjelgavas skolu komandas tikās ar novada Domes priekšsēdētāju, lai uzzinātu vairāk par to, kas novadā notiek un par novada attīstības iecerēm; Stopiņu novada Jauniešu domes komanda apmeklēja vienu no novada uzņēmumiem un pēc spēlēm apmeklēs vēl divus. Tikmēr žūrija ievēroja, ka gan mājasdarbos, gan komandu vizītkartēs, vidusskolēni pievērš uzmanību videi, kultūrai (gan kultūrvēsturiskiem objektiem, gan kultūras un sabiedriskiem pasākumiem), arī izglītības un brīvā laika pavadīšanas iespējām novadā, bet retāk vai formālāk aplūko saimniecisko darbību novadā. Arī komandu sadarbības uzdevumā vidusskolēnu idejas palika zināmā rāmjos, kas žūriju rosina domāt, ka varbūt arī mācību ikdienā skolā nav daudz vietas skatījumam uz attīstības jautājumiem un jaunām pieejām it kā pazīstamās situācijās. Abas pirmās vietas ieguvušās skolas mājasdarbos parādīja dziļāku izpratni un interesi par sociālajām inovācijām savos novados, kā arī grupas darbā (izlozē tām iekrita strādāt kopā, kas abām izrādījās ieguvums) demonstrēja radošāku pieeju, mums labi zināmo tūrisma un veloceliņu ideju attīstot mazliet jaunā formātā, tur ietverot pat labdarības iespējas, un atraktīvi pasniedzot savu ideju žūrijai.