PIESLĒDZIES E-KLASEI

Pirmdiena, 2024. gada 04. marts

Alise, Auce, Enija

11103.jpeg
Foto: Reinis Inkēns / Saeimas Kanceleja
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) centīsies panākt, lai augstskolas rektors varētu saglabāt savu amatu, nekārtojot valsts valodas prasmes pārbaudes eksāmenu.

Lai Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Andešs Pālsovs varētu saglabāt savu amatu, nekārtojot valodas eksāmenu, IZM virzīs izmaiņas Rīgas Ekonomikas augstskolas likumā, pastāstīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Pēc tikšanās ar Rīgas Ekonomikas augstskolas Absolventu asociācijas prezidentu Māri Simanoviču K.Šadurskis pastāstīja, ka viņi pārrunājuši problemātiku, kas saistīta ar augstskolu tālāko attīstību, tai skaitā administratīvo vadību.

Ministrs uzsvēra, ka Rīgas Ekonomikas augstskolas ir dibināta uz starptautiska līguma pamata un ir arī īpašs likums par Rīgas Ekonomikas augstskolu. Augstskolas dibināšana būtiski atšķiras no citu augstskolu dibināšanas tāpēc, ka tika gūta liela palīdzība no Zviedrijas puses, lai Latvijā ienāktu pasaules zinātne un augstākā izglītība.

K.Šadurskis pauda, ka IZM jau sen jūt, ka Rīgas Ekonomikas augstskolas likums ir novecojis un tajā ir nepieciešamas izmaiņas, lai nodrošinātu augstskolas tālāku attīstību. Tā kā Rīgas Ekonomikas augstskola A.Pālsova vadībā ir ļoti veiksmīgi funkcionējusi līdz šim, IZM nav nekādas indikācijas, ka turpmāk varētu rasties problēmas augstskolai pilnībā iekļauties augstākās izglītības normatīvajā regulējumā un funkcionēt kā izglītības un zinātnes centram savā jomā.

K.Šadurskis uzskata, ka A.Pālsova vadībā augstskola var ļoti veiksmīgi funkcionēt, tāpēc IZM uzdevums ir sakārtot normatīvo bāzi, lai varētu virzīties tiesiskā ceļā un izdarīt visas lietas augstskolas attīstības labā.

Jautāts, vai A.Pālsovam būtu jāpierāda savas zināšanas, kārtojot valsts valodas prasmes pārbaudes eksāmenu, K.Šadurskis atbildēja, ka A.Pālsovs labi runā latviski un ir jāsakārto normatīvie akti, lai viņam tas nebūtu jāpierāda ar eksāmenu.

Ministrs norādīja, ka Augstskolu likumā ar grozījumiem būtu jānosaka minimālais kredītpunktu skaits lekcijām, kas jāpasniedz kādā no Eiropas valodām, jo nepietiek ar to, ka studentiem tiek mācīta svešvaloda kā priekšmets. Lai absolvents pilnībā varētu sekot līdzi zinātniskajai periodikai, kā arī būtu kompetents lietotājs visās specifiskajās datubāzēs, viņam ir arī speciālie priekšmeti būtu jāapgūst svešvalodā. K.Šadurskis uzsvēra, ka citādāk absolventi nebūs pietiekami kompetenti, lai strādātu.

Tāpat Augstskolu likumā esot jāpalielina maksimālais kredītpunktu skaits, ko augstskola drīkst pasniegt kādā no Eiropas valodām. Pašreiz likums paredz, ka tajās programmas, kurām nav sadarbības līgumu un kuras tiek pasniegtas valsts valodā, maksimālais kredītpunktu skaits, kurus var pasniegt Eiropas valodās, ir 20% no visām lekcijām. K.Šadurskis uzsvēra, ka augšējais slieksnis ir jāpaceļ, lai augstskolām būtu lielāka rīcības brīvība, informē aģentūra LETA.

Arī M.Simanovičs žurnālistiem pastāstīja, ka ir ļoti apmierināts ar tikšanās rezultātu. Tajā pārspriesti ne tikai Rīgas Ekonomikas augstskolas jautājumi un šī problemātika kopumā, bet arī izglītības nozīme vispār un starptautiski atzītas izglītības nozīme Latvijā, kas nodrošina, ka gudrie bērni paliek, mācās un vēlāk arī strādā Latvijā.

"Vienojāmies arī par to, ka Rīgas Ekonomikas augstskolas juridiskais statuss, kā viņa ir cēlusies un ko tā Latvijai dod, ir jānodrošina arī augstskolas likumā. Likums zināmu iemeslu dēļ ir novecojis, un tas ir jāpilnveido atbilstoši esošajai situācijai," pauda M.Simanovičs.