PIESLĒDZIES E-KLASEI

Trešdiena, 2025. gada 14. maijs

Aivita, Elfa, Elvita, Krišjānis

10133.jpeg
Foto: bigandt / 123RF
Vislielākais pieprasījums Latvijas darba tirgū šobrīd ir pēc informācijas tehnoloģiju (IT), pārdošanas, klientu apkalpošanas speciālistiem, inženieriem, finansistiem un juristiem, liecina Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas (LPVA) aptauja.

37% respondentu uzsvēruši, ka šobrīd trūkst labu informācijas tehnoloģiju ekspertu, kā nākamā pieprasītākā profesija tika minēti pārdošanas un klientu apkalpošanas speciālisti - to atzinuši 27% aptaujas dalībnieku, tad seko inženieri - atzinuši 15% aptaujāto un finansisti - 12% aptaujāto. Pieprasītāko amatu topu noslēdz juristi, jo šo profesiju norādījuši 9% respondentu, vēsta ziņu aģentūra LETA.

"Ekonomiskajai situācijai uzlabojoties un tirgum attīstoties, būtisku izaugsmi piedzīvo informācijas tehnoloģiju tirgus un ar pārdošanu saistītas nozares. Pirmkārt, aizvien biežāk dažādi biznesa procesi tiek pārcelti uz elektronisko vidi. Otrkārt, tirgū parādoties brīviem naudas līdzekļiem, aktivizējas produktu un pakalpojumu pārdošana, savukārt uzņēmumiem augot klientu skaitam, aizvien lielāka uzmanība tiek veltīta arī apkalpošanas līmenim. Tādēļ loģiski, ka darba tirgū ir liels pieprasījums pēc IT profesionāļiem, kā arī augsti kvalificētiem pārdevējiem un klientu apkalpošanas speciālistiem," sacījusi LPVA prezidente Eva Selga.

Pēc viņas teiktā, studentu izglītība neatbilst reālajam darba tirgus piedāvājumam, jo jau jūnijā, aptaujājot asociācijas biedrus, izpētīts, ka 96,6% gadījumu jauno darbinieku izglītība atbilst daļēji vai vispār neatbilst reālajam darba tirgus pieprasījumam. "Šobrīd jaunam cilvēkam, kurš tikko beidzis skolu, nav kvalitatīvas, koncentrētas informācijas par tirgus attīstību, perspektīvākajām profesijām, kā arī reālo darba piedāvājumu. Tādēļ topošais students ņem vērā vai nu vecāku, vai draugu ieteikumu, vai arī izvēlas arodu pēc tā prestiža. Šāda informācijas izvēle visbiežāk ir kļūdaina un, iegūstot augstāko izglītību, cilvēks ir spiests secināt, ka viņa zināšanas nav pieprasītas darba tirgū un nevienam nav vajadzīgas. Tad atliek vien divi scenāriji - vai nu doties ārpus Latvijas un meklēt tirgu, kur novērtēs izvēlēto izglītību, vai arī pārkvalificēties," sacījusi E. Selga. Tādējādi naudas un laika resursus zaudē ne tikai cilvēki, bet arī valsts, kas nereti ar budžeta vietu palīdzību apmaksā tirgū nepieprasītu izglītību.