PIESLĒDZIES E-KLASEI

Svētdiena, 2024. gada 21. aprīlis

Anastasija, Marģers

9526.jpeg
Foto: Aivars Liepiņš / Dienas mediji
Bērniem un jauniešiem ar invaliditāti interaktīvas izzinošas nodarbības var palīdzēt atklāt savas spējas.

Lai sniegtu iespēju bērniem un jauniešiem ar invaliditāti no visas Latvijas piedalīties inovatīvās nodarbībās, iepazīt dabaszinātnes un gūt iedvesmu turpmākajai zināšanu apguvei, visās Narvesen veikala tipa tirdzniecības vietās sadarbībā ar zinātkāres centriem Z(in)oo un Zili brīnumi ir sākusies ziedojumu vākšanas akcija Diena, ziliem brīnumiem pilna. Akcijas mērķis ir iedrošināt bērnus un jauniešus ar īpašām vajadzībām atklāt savu radošo potenciālu un izprast savas spējas, kas, iespējams, nākotnē palīdzēs profesijas izvēlē. Tāpat iecerēts pievērst sabiedrības uzmanību inovatīvu un interaktīvu nodarbību lomai mācību procesā.

Izzināt pasauli

Zinātnes centru Z(in)oo un Zili brīnumi veidotājs Pauls Irbins stāsta, ka akcija primāri orientēta uz tiem skolēniem, kas ikdienā nevar apmeklēt zinātnes centrus kustību traucējumu vai finansiālo problēmu dēļ. «Mūsu zinātnes centri ir bezpeļņas organizācijas, un valstij kaut kādu iemeslu dēļ nav iespējas mūs atbalstīt atšķirībā no citām valstīm, kur zinātnes centru galvenais vai viens no nozīmīgiem resursu avotiem ir valsts finansējums. Lai spētu darboties vismaz «pa nullēm», mūsu piedāvātajām aktivitātēm ir relatīvi augstas cenas, un daudziem tās nav pa kabatai. Taču uzskatu, ka bērniem ir ļoti svarīgi izbaudīt zinātnes brīnumus, iesaistīties eksperimentos, tāpēc mēģinām nākt pretī tiem, kas nespēj nokļūt pie mums,» stāsta P. Irbins. Ar akcijas palīdzību viņš vēlas pievērst sabiedrības uzmanību tam, ka bērnos svarīgi jau no mazotnes iedēstīt izzinātāja garu, lai, neskatoties uz trūkumiem vai nelabvēlīgu vidi, viņi izaugtu par zinātkāriem, motivētiem cilvēkiem un neapstātos savā attīstības procesā.

Par kampaņā saziedotajiem līdzekļiem Rīgā un Latvijas reģionos nākamā mācību gada sākumā tiks rīkotas inovatīvas nodarbības, kas būs veltītas dabaszinātņu izzināšanai. Tās vadīs Z(in)oo un Zili brīnumi speciālisti, kas arī līdz šim jau ir strādājuši ar bērniem un jauniešiem ar invaliditāti. Vērojot un piedaloties dažādos eksperimentos, bērniem nodarbībās būs iespēja praktiski izzināt pasauli. «Esam braukuši uz vājdzirdīgo bērnu internātskolu Valmierā, ir bijuši arī projekti bērniem ar garīgo atpalicību. Īpašu saturisku izmaiņu programmā, ko piedāvājam ikdienā un ko – bērniem ar invaliditāti, parasti nav. Atkarībā no specifikas pielāgojam nodarbības tā, lai bērniem tās būtu izprotamas un praktiski pieejamas tīri tehniski. Protams, iepriekš iepazīstamies ar skolas vajadzībām, saskaņojam intereses un iespējas,» skaidro P. Irbins. Atkarībā no tā, cik līdzekļu akcijā savāks, tiks izvēlēts noteikts skaits skolu, ko zinātnes centru darbinieki apmeklēs. Nauda tiks izlietota, lai segtu ceļa izdevumus un eksperimentu veidošanas izmaksas, kā arī nodarbību vadītāju atalgojumam.

Izglītība risina problēmas

«Reizēm man jautā – vai viena nodarbība var kaut ko būtiski mainīt skolēna zināšanās, pasaules uztverē? Es uzskatu, ka noteikti! Reizēm pietiek izlasīt labu grāmatu, un tā izmaina dzīvi, vai aiziet uz zoodārzu un ieraudzīt tur zvēru, par kuru gribas uzzināt vairāk, vai sastapt interesantu cilvēku, kas iedvesmo un kuram gribas līdzināties,» ir pārliecināts P. Irbins.

Zinātnes centru darbinieki veikuši arī skolotāju aptauju, kuri nodarbības apmeklē kopā ar skolēniem. Viņiem jautāts, kāds bijis praktiskais ieguvums no zinātnes centra apmeklējuma. Teju visi skolotāji novērojuši, ka zinātnes centrā piedzīvotais bērniem atraisa vēlmi mācīties, jo viņi saprot, kā, piemēram, reizrēķins noder dzīvē, būvējot lidmašīnas, konstruējot robotus, savukārt nesaprotamos sinusus un kosinusus izmanto jebkurš jūrasbraucējs un pilots, un tos var itin vienkārši rēķināt galvā. Skolotāji, turpinot bērnus mācīt ierastajā skolas kārtībā, atsaucas uz zinātnes centrā pieredzēto, un tas bērniem izraisa pozitīvas atmiņas, līdz ar to konkrētā mācību viela ir saprotamāka, jo bērnam ir motivācija iedziļināties.

«Ļoti priecājos par šo kampaņu, jo pasaules pieredze rāda, ka zinātnes centri ar iespējām, ko tie piedāvā, ir nozīmīga izglītošanas procesa sastāvdaļa. Igauņi to saprata jau pirms gadiem desmit, tāpēc viņiem ir lieli un kvalitatīvi, turklāt valsts finansēti zinātnes centri: slavenais AHHAA centrs, Lotes zeme, Ledus laikmeta parks, Kuģniecības vēstures centrs, Enerģētikas centrs. Tas, ka palīdzam slimiem cilvēkiem, ir cīņa ar sekām. Ja būtu vairāk cilvēku, kas ir spējīgi patstāvīgi domāt un analizēt, sabiedrība kopsummā būtu veselīgāka. Izglītība ir daudzu sociālo problēmu risinājums. Gudrāki cilvēki, kas sevi būs sapratuši un atraduši aicinājumu dzīvē, neies zagt, būs veselīgāki – valstij būs mazāk jātērē viņu veselības aprūpei, viņi būs inovatīvāki uzņēmēji un labāki mākslinieki. Uzskatu, ka Latvijā ir nepieciešams celt izglītības kultūru, prestižu,» prāto P. Irbins.

Lai nejūtas kā nolemtie

Invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons ir viena no akcijas Diena, ziliem brīnumiem pilna sadarbības partneriem. Tās valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis uzsver, ka interaktīvas izglītošanās metodes ir ļoti nepieciešamas bērniem jauniešiem ar invaliditāti, jo atšķirībā no vispārizglītojošajām skolām dažādu apstākļu dēļ šo skolēnu veselības stāvoklis nereti ierobežo viņu iespējas izmantot inovatīvu mācīšanos. Turklāt skolotāji ir kūtri šo bērnu integrēšanā un bieži vien neprot vai nevēlas ar viņiem strādāt pat tajos gadījumos, kad bērniem nav garīga rakstura traucējumu, kas kavētu mācīties, bet ir tikai fiziskas grūtības, piemēram, pārvietoties. «Savas veselības dēļ bērns ir ielikts tādā kā pieņēmumu, aizspriedumu un stereotipu rāmītī, un izziņas procesa veicināšanas tur stipri pietrūkst, taču tieši motivācija ir galvenais faktors, lai panāktu progresu. Tomēr tā vietā bērns nereti jūtas kā nolemtais un nemaz nezina, ka viņam var būt citi mērķi, citas iespējas, jo viņš vienkārši nav redzējis citādu dzīvi. Ļoti bēdīgā situācijā ir tie bērni un jaunieši invalīdi, kuriem ir mājmācība, viņi redz tikai divus trīs skolotājus, kas ar viņiem strādā, un nogurušus, norūpējušos vecākus,» skaidro I. Balodis. Viņš uzskata, ka bērniem invalīdiem ļoti nepieciešama garīgās attīstības veicināšana, jo katrā bērnā ir spējas un talanti, ko iespējams attīstīt. Zinātnes centru nodarbības, viņaprāt, bērnus iedrošina tās sevī atklāt.

Jāiedrošina papildus

Arī Raiskuma internātpamatskolas – rehabilitācijas centra direktore Helī Opincāne ievērojusi, ka skolēnus ar invaliditāti nepieciešams papildus iedrošināt, atbalstīt. Mazotnē visiem bērniem dabiski piemīt vēlme pētīt, izzināt, bet 7., 8. klasē izziņas aktivitāte mēdz samazināties, zūd motivācija, taču pieredzei, ko skolēns izlaiž caur savām sajūtām, ir cita vērtība un noturība. «Skolēniem ļoti patīk zinātnes centri, esam apmeklējuši Z(in)oo centru, arī tematiskās nodarbības, tomēr ne visiem ir iespējams turp aizbraukt, bet maksa par izbraukumu nodarbībām ir liela. Taču mēs iedvesmojāmies, un skolēni darbmācības stundās gatavo spēles, kuru idejas aizguvām zinātnes centrā. Iespaidi ir dzīvi vēl ilgi,» stāsta H. Opincāne.

Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolas direktors Andris Tauriņš stāsta: ir nepieciešams labāks IT un dabaszinību kabinetu aprīkojums, taču speciālajai izglītībai neesot piešķirts finansējums šādam mērķim, bet nācies izvēlēties kādu no trim virzieniem – IT aprīkojums, transporta iegāde vai telpu renovācija. Nauda izlietota skolas ēku renovācijai, jo tur bērni gan mācās, gan dzīvo. «Esam sadarbojušies ar Z(in)oo centru. Kad bērni apmeklēja nodarbības, līdzi devās speciālisti, kas nodarbību vadītāju sacīto tulkoja zīmju valodā. Bērni redzēja, kā tas, par ko ikdienā mācās skolā, darbojas praktiski. Ja bērns jūtas komfortā ar pasauli un sevi, ja viņam ir interese par apkārt notiekošo, viņš būs tendēts uz izziņu un motivēts mācīties. Strādājot ar bērniem invalīdiem, pedagogam ir jābūt ļoti pacietīgam, taču rezultāti neizpaliek,» stāsta A. Tauriņš.